Pirts baudīšanas gudrības. Ko darīt, ja pēc pirts sāp galva?
Kāpēc tērēt naudu par ķīmiju, ja ir pieejami visvisādi dabiski skrubji?
Esi vesels

Pirts baudīšanas gudrības. Ko darīt, ja pēc pirts sāp galva?

Jauns.lv

Daudzi sūrojas par galvassāpēm pēc pirts, arī man agrāk bieži tā gadījās. Tāpēc meklēju paņēmienus, kā izvairīties no migrēnas.

Pirmais ieteikums – neej karstā pirtī! Vislabāk iesilt kopā ar pirti un pirmajās reizēs rāpties uz lāvas jau tad, kad termometrs rāda tikai 50–60 grādu. Mana pirts nekad nav karstāka par 70 grādiem. Galvā vienmēr liec biezu vilnas cepuri. Lai pēc pirts nesūrstētu acis, centies tās biežāk turēt pievērtas, īpaši, kad apņem karstie tvaiki. Var arī samitrināt cepuri aukstā ūdenī un tās malu pārvilkt pāri acīm.

Pagatavo garūdeni pats

Vasarā lieliski palīdz, ja uz sejas liek liepu zaru slotiņu un cepurē sabāž liepu lapas. Iespējams, ka galvassāpes izraisa tvana gāze, kas no kurtuves iekļuvusi lāvas telpā, tāpēc jārūpējas, ne tika lai pērtuve būtu karsta, bet arī lai būtu laba gaisa apmaiņa. Ja nu pēc pirts tomēr piemetas migrēna, iesmērē deniņu apvidū vjetnamiešu balzamu, jā, to pašu sarkanajā trauciņā ar zvaigznīti un padzer fermentētu ugunspuķu lapu tēju jeb „Ivančaju”.

Tā kā parasti izlasu visu, kas sīkiem burtiem rakstīts uz dažādu pirts eliksīru pudelītēm, tad nespēju tos ieteikt – turklāt katrs taču var bez pūlēm pagatavot aromātisku garūdeni pats! Bērzu lapas, dažādas mētras, lavandas un citi augi, ko čakli savāci tējām, noder lieliski. Pērn vējš izgāza parkā balzamegli – savācu zarus un visu ziemu bija, no kā pagatavot smaržīgu skuju ekstraktu.

Kādās pirtnieku meistarības sacensībās pamanīju, ka lietuvietis liek uz akmeņiem mitrā lina drānā ietītus aromātiskos augus. Laba ideja! Es virs krāsns akmeņiem iekāru metāla caurduri un tur salieku augus, kas paliek pāri, kad ķipī ieleju tēju. Garu metu uz augiem un sietu vēl iešūpoju, lai ūdens tiek uz daudziem akmeņiem.

Bez ķīmijas uz lāvas

Rūpnieciski ražotu pirts eliksīru sastāvā ir ne tikai augu izvilkumi, bet arī konservanti jeb parabēni un citi „uzlabotāji”. Nedomāju, ka tā ķīmija būtu jāieelpo, jo cilvēks taču uz pirti dodas pēc veselības, ne hroniskām slimībām. Domā ar galvu, kad izvēlies aromātiskās eļļas pirtij, jo ābolu, dzērveņu, zemeņu, okeāna un citi veidojumi ir mākslīgi sintezēti porķi, kas no cilvēkiem būtu jātur šāviena attālumā.

Arī visādi aromatizēti skrubji un pīlingi ir lieka naudas šķiešana – tos nelietojot, ne tikai saglabāsi veselību, bet arī ietaupīsi naudu. Sabērt kopā dabiski pelēcīgu sāli ar dzeramo sodu taču var ikviens, un šāds skrubis izmaksā tikai dažus centus. Šoruden šim maisījumam pievienoju arī kanēli – gan jauki smaržo, gan vairo daiļumu.

Kafijas biezumi, šokolāde, persiki

Reizi mēnesī apaļumus vērts noberzēt ar izlietotiem kafijas biezumiem – es tā daru jau pārdesmit gadus, un, iespējams, tāpēc man nav celulīta. Turklāt dārgie pretcelulīta krēmi arī satur kofeīnu – bet kāpēc tērēt naudu lieki?

Skaistumkopšanai pirtī lieliski noder ne tikai medus, bet arī melnā šokolāde, banāni, kivi, persiki, citroni un lērums citu ēdamu lietu – nekad neticēšu, ka bundžiņā iesprostots krēms, kurš nebojājas gadu un ilgāk, ir labāks par pilnīgi svaigiem un acīm redzami dabiskiem produktiem.

Vides žurnāliste Anitra Tooma / Foto: Aigars Hibneris

Tēmas