Atklāta iedarbīga metode, kā pārstāt grauzt nagus un knibināt ādu

Pētnieki iesaka brīdī, kad rodas vēlēšanās to darīt (bet vispār vismaz divreiz dienā), izpildīt kādu citu, ne tik traumējošu uz ķermeni vērstu atkārtotu darbību, piemēram, paberzēt pirkstgalus citu pret citu vai ar pirkstagliem viegli pamasēt apakšdelmus vai maigi saberzēt plaukstas, imitējot roku mazgāšanas kustības.

Iespējams, visiem šis padoms nelīdzēs, bet aptuveni 53 % cilvēku, kas piedalījās eksperimentā, atzina, ka tas palīdzējis viņiem samazināt savas plēšanas un knibināšanas tieksmes (kontroles grupā tādu bija 20 procenti). Konkrēti pētījumā piedalījās 268 cilvēki ar trihotilomāniju (stāvoklis, kad stresa ietekmē vai lai nomierinātos, cilvēks sev plūkā matus), tādi, kas grauž nagus, un tādi, kas kodī sev vaigus.

“Galvenais nosacījums ir pieskarties savam ķermenim pavisam viegli,” saka pētījuma galvenais autors, Hamburgas Ependorfas universitātes klīnisko neiropsihologu darba grupas vadītājs Štefens Morics. “Ja jūtat stresu, varat kustības veikt ātrāk, taču ne spēcīgāk,” viņš pamāca.

Pētījuma dalībnieki tika sadalīti divās grupās – vieniem iedeva instrukcijas un parādīja video ar ieteicamajām darbībām, otriem sacīja, ka viņi gaida rindā uz ārstēšanu, un pastāstīja, kas jādara, tikai pēc pētījuma beigām. Kopumā 80 % no cilvēkiem pirmajā grupā atzina, ka jutušies pārsteigti, cik labi aizvietojošā terapija darbojas, un 86 % sacīja, ka ieteiktu jauno metodi draugiem.

Vispār pasaulē ar nagu graušanu un matu un ādas plūkāšanu sevi traumē ap 5 % cilvēku. Zāļu, kas palīdzētu šādos gadījumos, īsti nav, un uz ieteikumiem, piemēram, veikt līdzīgu kustību, bet pēdējā brīdī to mainīt (nevis likt pirkstus pie mutes, lai pagrauztu nagus, bet pēdējā brīdī pieķerties auss ļipiņai un to paberzēt) apmēram trešdaļa cilvēku nereaģē. Tāpēc pētnieki meklēja citu paņēmienu, kas šiem “nereaģētājiem” būtu vairāk piemērots.