Jaunākais pētījums atklāj skumīgu ainu: ceturtdaļa Latvijas iedzīvotāju nerūpējas par savu veselību
Nerūpējoties par savu veselību, mūs jau agrā vecumā mūs nomoka dažādas kaites, būtiski ietekmējot pašsajūtu. Piemēram, Latvijas vīriešiem kvalitatīvi nodzīvoti dzīves gadi, kad ikdienā nenomoka kāda hroniska kaite, ir par 20 gadiem mazāk nekā veselīgākajās Eiropas valstīs, tādās kā Malta un Zviedrija.
Pastāvīgas rūpes par savu veselību ļauj laikus pamanīt dažādu saslimšanu simptomus, tādējādi palīdzot tās novērst un ilgtermiņā saglabāt augstu dzīves kvalitāti. Tomēr katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs (25 %) par savu veselību ikdienā drīzāk nerūpējas vai nerūpējas vispār, savukārt vairāk nekā puse (56 %) tai pievērš zināmu uzmanību, tomēr dara to neregulāri, liecina Mana aptieka & Apotheka jaunākā Veselības indeksa pētījuma dati. Aptauja tāpat arī liecina, ka iedzīvotāju zināšanas par preventīvo veselību ir vērtējamas kā nepilnīgas. Visbiežāk par savu veselību preventīvi drīzāk nerūpējas vai vispār nerūpējas iedzīvotāji, kuri kopumā dzīvo neveselīgi (52 %), aptaujātie ar pamatizglītību (41 %), iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem (36 %), vīrieši (33 %) un jaunieši līdz 25 gadu vecumam (30 %).
„Ikdienā nerūpējoties par savu veselību, mēs neizmantojam visu savu potenciālu, jo jau agrā vecumā mūs nomoka dažādas kaites, būtiski ietekmējot pašsajūtu. Piemēram, Latvijas vīriešiem kvalitatīvi nodzīvoti dzīves gadi, kad ikdienā nenomoka kāda hroniska kaite, ir par 20 gadiem mazāk nekā veselīgākajās Eiropas valstīs, tādās kā Malta un Zviedrija. Tas ir ļoti daudz, un šo statistiku tikai mēs paši varam labot. Par veselību vajadzētu rūpēties aiz mīlestības pret sevi, nevis aiz bailēm vai kampaņveidīgi, apzinoties, ka mums katram savā ķermenī būs jādzīvo visu atlikušo mūžu. Cik daudz par to ikdienā rūpēsimies, tik labi nākotnē jutīsimies,” atgādina gastroenteroloģe un Anti-Aging Institute metodiskā vadītāja Vita Skuja.
Speciāliste aicina rūpes par savu veselību sākt ar nelieliem solīšiem –
vispirms pierakstīties vizītē pie sava ģimenes ārsta, uzklausīt viņa rekomendācijas, sākt tās ieviest savā ikdienā un pamazām nonākt pie paradumiem, kas veselību stiprina, nevis kaitē tai.
Par veselību sākam rūpēties pārāk vēlu
Saskaņā ar aptauju tikai 15 % iedzīvotāju norāda, ka par savu veselību ļoti rūpējas un dara to regulāri. Visbiežāk par veselību regulāri rūpējas iedzīvotāji virs 65 gadu vecuma (26 %), aptaujātie, kuri piekopj aktīvu dzīvesveidu (25 %), dzīvo veselīgi (20 %) un sievietes (20 %).
Kā norāda aptieku tīkla Apotheka izpilddirektors Māris Lūks, ja jauni cilvēki, kuri šobrīd par savu veselību nerūpējas, to sāktu darīt jau jaunības gados, tad senioru vecumā viņiem veselība nesagādātu tik lielas raizes un izdevumus kā lielai daļai gados vecāku cilvēku šobrīd.
„Regulāras rūpes par veselību veicina augstas dzīves kvalitātes saglabāšanos arī mūža otrajā pusē, un šis spēcīgais pamats ilgai un veselīgai dzīvei ir jāieliek jaunības gados. Liela daļa Latvijas iedzīvotāju par savu veselību sāk rūpēties tikai pusmūžā, kad piemetas kāda nopietnāka kaite. Regulāras un preventīvas rūpes par savu labsajūtu ilgtermiņā ir arī ekonomiski izdevīgas, jo agrīna veselības problēmu identifikācija un to novēršana pasargā no lieliem izdevumiem nākotnē,” atgādina Māris Lūks.
Preventīvā veselība – daudzu pasākumu kopums
Atbildot uz jautājumu, kas ir preventīvā veselība, puse aptaujāto (50 %) norādījuši, ka tā ir regulāru veselības profilaktisko pasākumu, tajā skaitā izmeklējumu, veikšana, 48 % – veselīga dzīvesveida piekopšana, tostarp regulāras fiziskas aktivitātes, veselīgs, sabalansēts uzturs un kvalitatīvs un regulārs miegs, bet 42 % uzskata, ka tā ir savlaicīga riska faktoru noteikšana un nepieciešamo pasākumu veikšana saslimšanas risku mazināšanai.
„Patiesībā preventīvā veselība ir visu iepriekšminēto faktoru kopums. Preventīvas rūpes par veselību ietver kā regulāras fiziskas aktivitātes un citus veselīga dzīvesveida pamatprincipus, tā regulāras pārbaudes un izmeklējumus, lai atklātu veselības problēmas agrīnā stadijā un ļautu novērst nopietnākas komplikācijas. Līdz ar to secināms, ka lielākajai daļai iedzīvotāju nav pilnīgas izpratnes par to, ko šis pasākumu kopums sevī ietver,” komentē Māris Lūks.
Aptaujas dati liecina, ka visdziļākā izpratne par preventīvo veselību ir iedzīvotājiem ar augstāko izglītību un augstiem ienākumiem, kā arī senioriem.
Savukārt Vita Skuja, uzsver, ka primārai profilaksei ikkatram iedzīvotājam vajadzētu zināt savus galvenos veselības datus: „Mums ir jāapzinās, kādā vecumā esam, biežākās saslimšanas, kas šajā vecuma posmā var draudēt, un jābūt skaidram, pie kāda speciālista vērsties, lai veselības datus interpretētu. Tāpat ir jāņem vērā mūsu slimības vēsture un radinieku saslimšanas. Balstoties uz šo informāciju, ir jāveic regulārās ikgadējās pārbaudes. Gan onkoloģiskās saslimšanas, gan sirds un asinsvadu slimības nerodas vienā dienā, ļoti daudzas no tām var iepriekš paredzēt un novērst.”
