Jaunā pētījumā atklāts, ko tev patiesībā nodara ilgstoša sēdēšana pie rakstāmgalda
Jaunajā pētījumā, kurā 20 gadu laikā tika pētīti gandrīz 500 000 cilvēku veselības rādītāji, zinātnieki atklāja, ka tiem, kuri ilgstoši atradās sēdus stāvoklī, bija par 16 % lielāka iespēja nomirt pāragri, salīdzinot ar tiem, kuri sēdēšanu laiku pa laikam nomainīja ar stāvēšanu vai pastaigu.
Turklāt tika konstatēts, ka ilgstoša sēdēšana darbā palielina nāves risku no sirds un asinsvadu slimībām par 34 procentiem.
Pēdējās divās desmitgadēs daudzi eksperti ir uzsvēruši kaitējumu, ko nodara sēdošs dzīvesveids, un daudzi no viņiem to ir salīdzinājuši ar smēķēšanas kaitīgo ietekmi.
Jaunajā pētījumā pētnieki pārbaudīja 481 688 cilvēkus un apkopoja datus par viņu veselību saistībā ar sēdēšanu darba vietā, fizisko aktivitāti un citiem dzīvesveida faktoriem.
Viņi novēroja veselības stāvokļa rādītājus divu desmitgažu laikā un koriģēja tos atkarībā no dzimuma, vecuma, smēķēšanas, alkohola lietošanas un ķermeņa masas indeksa (ĶMI).
Cilvēkiem, kuri piekopa kombinētu dzīvesveidu, proti, darbā pārmaiņus sēdēja un stāvēja, nebija paaugstināta nāves riska. Paaugstinātu nāves un sirds slimību risku varēja kompensēt ar 15 līdz 30 minūšu intensīvām fiziskām nodarbībām dienā.
Pētījuma laikā pētnieki dokumentēja kopumā 26 257 nāves gadījumus, no kuriem 15 045 - aptuveni 57 % - bija saistīti ar personām, kas piekopa pārsvarā sēdošu dzīvesveidu.
Pētījuma secinājumi liecina, ka ar ilgstošu sēdēšanu darba vietā saistītos riskus var mazināt, ieviešot regulārus pārtraukumus un iesaistoties papildu fiziskās aktivitātēs.
Pētījuma autori norādīja: "Sistēmiskas izmaiņas, piemēram, biežāki pārtraukumi, stāvoši darbagaldi, fiziskām aktivitātēm paredzētas zonas darbavietā un sporta zāles abonementa priekšrocības, var palīdzēt samazināt risku".
