Alekss par birokrātiju medicīnā: "Būt pacientam - tā ir nelaime!"
Portālam Kasjauns.lv savu sašutumu paudis kāds rīdzinieks Alekss, kurš apgalvo, ka nesen sastapies ar neizturamu birokrātiju medicīnas sfērā. Pēc tam, kad uz īsu brīdi iejuties pacienta lomā, vīrietis apgalvo, ka ir gatavs atklāt „lielo noslēpumu” – kāpēc cilvēki tradicionālās medicīnas vietā bieži vien izvēlas „kaktu” dakterus un dziedniekus.
Savainojas dārza darbos
„Tā kā par veselību ikdienā piedomāju ar saprātīgu dzīvesveidu, bet nelielus savārgumus novēršu ar paša veidotiem ārstniecības augu pulveriem un uzlējumiem, kas aptieku plauktos nav atrodami jau vismaz pēdējos 15 gadus, nopietniem medicīnas iestāžu apmeklējumiem nav bijis iemeslu. Gadiem ilgi – tik vien, cik pie stomatologa vai, lai „izskrietu cauri” obligātajām apskatēm. Bet, nu, gadījās – strādājot dārzā, satraumēju pirkstu. Visdrīzāk, ka tikai sastiepums, tomēr nolēmu pārbaudīties, vai nav cietusi locītava, lai pirksts nepaliktu nekustīgs,” savu nelaimi izklāsta Alekss.
Pārsteidz slimnīcu neorganizētība
Kad rīdzinieks piezvanījis uz kādu privāto medicīnas centru, atbilde bijusi loģiska – sākumā jāaiziet uz „ARS” vai „Veselības centru 4” uztaisīt rentgena uzņēmumu. Pie ķirurga nebūšot jāiet, jo kvalificēts rentgenologs uzreiz pateiks, ir vai nav locītavas bojājums. „Ar to jau ārsts atšķiras no pūšļotāja, ka strādā ar precīzām analīzēm un metodēm,” spriež Alekss. Tālāk sācies pats interesantākais. Alekss izvēlējies sev tuvāko ārstniecības iestādi, lai uz pusdienu rēķina varētu visu pagūt, un vismaz 20 minūtes pavadījis intensīvi mēģinot kādu sazvanīt, lai pierakstītos uz konkrētu laiku. „Atbildē saņēmu vien neskaidrus norādījumus – uz rentgenu esot „dzīvā” rinda, un nav zināms, vai tā ir liela, jo rentgens ir 3.stāvā.” Kad Alekss aizbraucis un izstāvējis rindu reģistratūrā, noskaidrojies, ka rentgenoloģijai ir sava reģistratūra. Tur atkal priekšā esot bijusi rinda – četrreiz garāka nekā iepriekšējā. „Nu, bet nav jau variantu! Krietnu pusstundu mīcoties starp drūmiem, sasvīdušiem un klepojošiem cilvēkiem, pienāca mana kārta...” atceras Alekss.
Padomju laikos esot bijis labāk
Kad pacients izvilcis savus personu apliecinošos dokumentus un veselības apdrošināšanas polisi, viņam pateikts, ka bez nosūtījuma apdrošināšanas polise netiek pieņemta. „Nu, labi, nauda nav jautājums, viss maksā tik, cik maksā, un no pārdesmit eiro nabadzīgāks nekļūšu. Bet, izrādās, ka arī par naudu plaukstas rentgena uzņēmumu man bez nosūtījuma netaisīs. To liedzot darīt kādi no Ministru kabineta (MK) noteikumiem,” piedzīvoto atklāj vīrietis. Alekss iztaujājis, kādu gan apdraudējumu vai skādi var nodarīt viena plaukstas rentgenogrāfija: „Vai iespējams, ka izveidosies pieradums un atkarība? Man acumirklī radās iespaids, ka esmu nokļuvis 40 gadu tālā pagātnē, taču, ja tā padomā, pat drūmajos padomju gados medicīnas pakalpojumi bija daudz pieejamāki,” teic Alekss, kurš beigās izticis bez izmeklējumiem un kvalificēta mediķa viedokļa: „Nav man iespēju veltīt veselu dienu dažādām formalitātēm un nīkšanai rindās medicīnas iestādēs. Pēc propolisa – spirta kompresēm pampums un sāpes ir mazinājušās, pirksts pamazām atgūst kustīgumu. Atliek paļauties uz “gaišajiem spēkiem”, ka viss būs labi. Pēc sentēvu metodēm, pielikšu vēl vara plāksnīti (ir taču 21. gadsimts!) un turpināšu ar nodokļiem uzturēt Latvijas medicīnu.”
Kādēļ atsaka pacientam?
Vērsāmies pie Veselības ministrijas (VM), lai noskaidrotu, kādēļ gan cilvēkam, kurš slimnīcas gaitenī stāv ar ievainojumu, tiek atteikta palīdzība nelielu formalitāšu dēļ. VM preses sekretāre Aija Bukova skaidro, ka vizīte pie rentgenologa nav nemaz tik vienkāršs process: „Katram medicīniskajam izmeklējumam ir savas indikācijas – iemesls, kāpēc šis konkrētais izmeklējums nepieciešams, un kontrindikācijas, kad šāda veida izmeklēšanu veikt nedrīkst. Attiecībā uz rentgendiagnostiskajiem izmeklējumiem šīs prasības jāievēro īpaši, jo pacienta apstarošana ar rentgenstariem var atstāt sekas uz veselību.” VM skaidro, ka nosūtījums no ārsta nepieciešams, jo tikai ārsts var precīzi noteikt nepieciešamo izmeklējuma veidu un vietu. Jābūt izvirzītam arī jautājumam, kādu atbildi sagaidīt no rentgenologa. „Papildu tam ir arī specifiski veselības stāvokļi, kad šo izmeklējumu veikt nedrīkst, piemēram, grūtniecība, jo tas kaitē auglim,” turpina Bukova.
Saņemam pārāk lielu starojuma devu
Latvijas Muskuloskeletālās radioloģijas asociācijas (LMSRA) vadītāja Māra Apermane portālam Kasjauns.lv skaidro, ka MK noteikumi nav vienīgie, kas paredz šādus ierobežojumus: „Papildu MK noteikumiem identiskus ierobežojumus starptautiskā mērogā nosaka arī Eiropas Savienības (ES) komisija EURATOM. Jonizējošais starojums, ko saņemam rentgenoskopijā vai rentgenogrāfijā nelabvēlīgi ietekmē audus un šo noteikumu mērķis ir samazināt populācijas saņemtā starojuma devu, kas šobrīd, saskaņā ar pētījumiem, pieaug katru gadu.”
Kasjauns.lv/Foto: Edijs Pālens/LETA
