Jauna sieviete izlēca pa logu, jo vairs neredzēja izeju savā dzīvē
Smagi ēšanas traucējumi ir bīstami veselībai un dažkārt var rezultēties arī pašnāvības mēģinājumos. Ēšanas traucējumu resursu centra un biedrības "Būt brīvai" vadītāja Anna Balode intervijā portālam Jauns.lv pastāstīja par to, ka atsevišķos gadījumos ļaudis mēdz nesaskatīt izeju no savām smagajām dzīves situācijām un tādēļ vēlas doties nāvē. Viņa aicināja pieaugušos ieklausīties bērnos un mēģināt laicīgi palīdzēt viņu ēšanas traucējumos un emocionālajās problēmās.
Vispirms viņa norādīja uz pasaules datiem, ka bulīmijas un kompulsīvās ēšanas gadījumos 26,6% cilvēku mēģina izdarīt pašnāvību.
Kāda meitene izlēca pa logu
“Psiholoģiski vainas sajūta ir ļoti grūti panesama. Arī Latvijā kāda meitene 2021.gadā nolēca no 9.stāva. Viņa strādāja ar mani, viņai bija bulīmija un alkoholisms. Bet par to neviens nerunā, un miršanas iemesls skaitās pašnāvība. Bet mēs – visi speciālisti un ģimene – zinām, kas īstenībā notika.”
Traģiskā negadījuma brīdī sievietei bija tikai 21 gads.“Visos plašsaziņas līdzekļos bija rakstīts, ka tā ir vienkārši pašnāvība – meitene bija izlēkusi pa logu. Bet, strādājot ar ģimeni, atklājās ne tikai ēšanas traucējumi, bet arī psiholoģiskās traumas.
Vienkārši neizturēja un lēca
Šī meitene ļoti strādāja un gribēja mainīties, bet viņas psihe jau bija sagrozīta. Viņa vienkārši neizturēja un lēca. Viņa ļoti gribēja mainīties, nākt uz atbalsta grupām, viņa strādāja. Viņa vienkārši netika ārā no tā. Tā cilvēki dara – viņi vairs neredz izeju.
Protams, paralēli ēšanas traucējumiem viņai bija arī depresija. Arī cilvēki depresijā bieži vien neredz izeju. Arī manā darba pieredzē ir bijuši vairāki pašnāvības mēģinājumi tāpēc, ka cilvēki vienkārši neredz izeju, kā no tā tikt ārā.”
Pašnāvības mēģinājumi beidzas ar dzīvi ratiņkrēslā
Balode atzina, ka šis pašnāvības gadījums nav vienīgā viņai zināmā situācija, kas saistīta ar ēšanas traucējumiem. “Man arī “Instagramā” rakstīja cilvēki, kas palikuši ratiņkrēslā un kas tieši tāpat mēģinājuši izbeigt savu dzīvi.”
Balode kopā ar citiem speciālistiem ir gatava cīnīties, lai apkopotu datus arī par Latvijā notikušajiem pašnāvību mēģinājumiem un pašnāvībām, kas saistītas ar ēšanas traucējumiem. “Tāpēc mēs par to arvien vairāk runājam, lai ģimenes nekautrējas runāt par to, kas bija patiesībā, kāpēc bija depresija, kāpēc notika pašnāvība.
Viegli ir ierakstīt: mira pašnāvības dēļ. Bet kāpēc? Kur ir iemesls? Pasaulē šāda statistika ir, bet Latvijā – 0% pašnāvību, kas saistītas ar ēšanas traucējumiem. Pasaulē šie gadījumi veido 26,6%.”
Arvien vairāk atzīstam savas mentālās problēmas
Viņa ļoti priecājas, ka pēdējā laikā Latvijas sabiedrība ir gājusi uz priekšu, runājot par mentālajām slimībām. “Par depresiju visi ir ļoti empātiski un saprot, kas tas ir. Par emocionālo vardarbību visi saprot. Man ir prieks, ka par ēšanas traucējumiem runā arvien vairāk un visur.”
Diemžēl daudz cilvēku joprojām nav gatavi par šiem jautājumiem publiski runāt, īpaši atklājot savu pieredzi. “Bet viņi sāk arvien vairāk vērsties pēc palīdzības. Tas jau ir galvenais – lai viņi saņem palīdzību.”
Balode vēlētos Latvijā īstenot sociālo kampaņu par ēšanas traucējumiem. Līdzīgas kampaņas notikušas Lielbritānijā, Lietuvā un citās valstīs, bet Latvijai vēl diezgan tāls ceļš ejams šajā ziņā.
Kāpēc bērns visu laiku ēd?
“Es ceru, ka vienu dienu mēs varēsim brīvi runāt un būsim saprotošāki.” Speciāliste arī aicināja pieaugušos cilvēkus iedziļināties jautājumā, kāpēc daļa bērnu kļūst apaļāki un daudz laika pavada pie ekrāniem. Vecāki mēdz teikt: “Viņš jau ir aptaukojies un visu dienu tikai spēlē datorspēles, neko nedara u.tml.”
“Bet ir jāsāk runāt ar šiem pusaudžiem un saprast, kāpēc viņi tā dara. Kāpēc viņš ēd visu laiku? Bieži vien atbilde slēpjas tajā, ka ir problēmas ģimenē. Lai bērns aizbēgtu no realitātes, kas viņam ir apkārt, vai no mobinga skolā, par ko tagad daudz runā, viņš starpbrīdī aiziet, sapērkas bulciņas un apēd savu stresu. Tā var veidoties ēšanas traucējumi. Ir jāsaprot to iemesli.
Jaunieši apēd savu stresu
Daudz runā, ka pie mums ienāk amerikāņu kultūra un visi bērni ēd burgerus, bet daudz bērniem līdz ar kovida pandēmiju problēma ir ļoti saasinājusies. Jaunieši neizrāda stresu, kas mūsos visos ir par drošības apdraudējumu, bet apēd. Viņi vienkārši nerunā, bet apēd.
Vecākiem liekas: bērns ēd čipsus un visu pēc kārtas. Bet svarīgi ir laicīgi saprast iemeslu, lai pēc tam nebūtu tā, ka pusaudži saprot, ka visi par viņiem smejas, viņi ir resni, un tad sāk neēst.” Tādā veidā var iekrist otrā grāvī un iedzīvoties neēšanā.
Mudina rakt dziļāk un saprast, kāpēc bērns pārtiek no čipsiem
Vecākiem ir jāsaprot, ka pusaudžu vecumā ir normāli ēst čipsus un citus neveselīgus pārtikas produktus, taču nav labi, ja bērns to dara nekontrolēti bieži un daudz. Vecāki mēdz jautāt, kā bērnu apstādināt, ja viņš visu laiku ēd čipsus?
“Ir jāsaprot iemesls, kāpēc tas notiek! Ir slikti nevis tas, ka viņi ēd čipsus, bet tas, kāpēc viņiem prasās tik daudz neveselīgo ēdienu!”
Nevis nosodīt, bet atbalstīt
Viegli ir nosodīt: “Tu ēd par daudz vai maz! Tev būtu jāēd citādāk!” Bet daudz labāk būtu, ja mēs kā pieaugušie mēģinātu saprast, kā bērniem un jauniešiem varam palīdzēt. Labāk būtu jautāt: “Kā es tev varu palīdzēt?” Daudz sliktāk būtu kliegt: “Es redzu, ka tu par daudz ēd. Ēd mazāk vai veselīgāk! Tev būs liekais svars!”
Vēl noderētu jautājumi: “Kā es tevi varu atbalstīt? Kā tu jūties? Kas tev kaiš? Kā es varu tev palīdzēt?” Kad redzam cilvēku, kuram ir kādas neparastas nobīdes ēšanas jomā, labāk pajautāt, kā var palīdzēt un kā viņš jūtas, nevis pamācīt ēst un nosodīt.
Jaunajām māmiņām vajadzīgs atbalsts
Bieži vien jaunās māmiņas kļūst par ēšanas traucējumu upuriem, jo netiek galā ar ikdienas pienākumu nastu.
“Viņām ir tik daudz pienākumu. Bieži vien viņām pietrūkst atbalsta, bet viņas atbalstu sameklē šokolādītē un visādos batoniņos,” speciāliste teica.
Atbalsts, mīļums un kopā būšana var glābt no ēšanas traucējumiem
Balode rezumēja: līdzcilvēkiem vajadzētu nevis vairāk fokusēties uz to, kā savest kārtībā bērna vai jaunieša ēšanas jautājumu, bet uz to, kā var uzlabot viņa pašsajūtu un emocionālo stāvokli.
“Kā mēs varam viņu iepriecināt un atbalstīt? Tad varam paskatīties. Maģiski, bet bieži vien notiek tā: tur, kur ir atbalsts, mīļums un kopā būšana, ēšana sāk normalizēties,” viņa pastāstīja par saviem novērojumiem.
