Slimnīcas pacientam diagnoze jāmeklē internetā, jo ārstiem to nav laika skaidrot
Cilvēkam, kurš nonācis medicīnas iestādē, ir svarīgi, lai ārsts sīki un smalki izstāsta, kādas veselības problēmas viņu piemeklējušas, kāda ir diagnoze un kāds būs ārstēšanās plāns. Taču ne vienmēr notiek tā, kā ir paredzēts Pacientu tiesību likumā. Jānis pēc ārstēšanās reģionālajā slimnīcā, kā arī Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā savu diagnozi bijis spiests meklēt internetā, vēsta LTV raidījums “4. studija”.
Lai Jānis Mārtužs varētu sarunāties, viņa sejas daļa nostiprināta ar teipu – tas ir plāksterveida materiāls, kas pēc svara un elastības līdzinās ķermeņa ādai. Tas nepieciešams, jo daļa sejas vīrietim pēc traumas ir nejūtīga. Nelaimes gadījums noticis vīrieša lauku īpašumā. Jānis traumu guvis, kopā ar palīgu pārkārtojot baļķus – viņš nokritis zemē, bet baļķis uzkritis virsū.
Cietušais bijis pārliecināts, ka guvis vien nopietnu sasitumu, tāpēc ar tuvinieku palīdzību nogādāts vietējā reģionālajā slimnīcā. "Sākumā viss bija sapampis, un es nemaz nezināju, ka kaut kas var noslīdēt vai sabojāties tā, ka paralīze iestājas," viņš norādīja.
Slimnīcā bija jānogaida, līdz mazināsies tūska. Tomēr kāda smaguma trauma ir gūta, kas ar viņu noticis, – neviens mediķis neesot bijis ieinteresēts pastāstīt. Jānis visu informāciju meklējis internetā pats.
Jānis atzīst, ka nedz vienā, nedz otrā medicīniskās palīdzības iestādē viņam nav izskaidrots, kas tieši ar viņu noticis, kāda ir diagnoze un kas notiks tālāk, tāpēc visu nācies uzmeklēt paša spēkiem, izmantojot internetu.
Kāpēc cilvēkam, kuram būtu jāsaudzē spēki veselības atgūšanai, jāstreso un pašam jāurbjas cauri internetam, lai noskaidrotu, kas viņam kaiš?
Diemžēl, arī nonākot Stradiņa slimnīcā, attieksme neesot mainījusies. Kas operēts, Jānis uzzinājis tikai pēc tam.
Stradiņa slimnīcā gan apgalvoja, ka mediķi pacientiem sīki un smalki izskaidro slimības cēloni un plānotās ārstēšanas gaitu. Vienlaikus slimnīcā arī atzina, ka ārstiem fiziski neesot laika strādāt ar katru pacientu individuāli, jo tas ir laikietilpīgi un ik mirkli nepieciešamo ārstēšanu gaida jau cits pacients.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) valdes locekle Ilze Kreicberga skaidroja: "Tas notiek pārsvarā laika trūkuma dēļ. Vienkārši tādēļ, ka ir ļoti daudzi... Mēs zinām, ka mums resursi ir ļoti ierobežoti valstī vispār kopumā, ārstniecībā, un primāri, ko mēs viņiem prasām, – lai tiek nodrošināta palīdzība, it īpaši neatliekamā palīdzība."
Vairāk skaties LTV sižetā: