Nosaukti divi lielākie draudi pasaules veselībai
foto: Shutterstock
Esi vesels

Nosaukti divi lielākie draudi pasaules veselībai

Jauns.lv

Klimata pārmaiņas un mikrobu rezistence ir divi no lielākajiem draudiem pasaules veselībai, teikts ANO Vides programmas jaunajā ziņojumā.

Ziņojumā uzsvērta klimata pārmaiņu un citu vides faktoru loma, kas veicina mikrobu rezistences pieaugumu. Par to tika paziņots otrdien, 7. februārī, Barbadosā notikušajā sestajā pasaules vadītāju grupas antimikrobiālās (antibiotiku) rezistences jautājumu sanāksmē.

Antibiotiku rezistence rodas tad, kad mikrobi, piemēram, baktērijas, vīrusi un sēnītes, nereaģē uz medikamentiem, kas paredzēti to iznīcināšanai.

"AMR attīstība un izplatība nozīmē, ka pretmikrobu līdzekļi, ko izmanto cilvēku, dzīvnieku un augu infekciju profilaksei un ārstēšanai, var kļūt neefektīvi, un mūsdienu medicīna vairs nespēs ārstēt pat vieglas infekcijas," teikts ANO Vides programmas paziņojumā presei.

Aptuveni 5 miljoni nāves gadījumu visā pasaulē 2019. gadā bija saistīti ar antimikrobiālo rezistenci, un paredzams, ka līdz 2050. gadam ikgadējais nāves gadījumu skaits pieaugs līdz 10 miljoniem, ja netiks veikti pasākumi, lai apturētu antimikrobiālās rezistences izplatību, teikts ziņojumā.

ASV katru gadu ir gandrīz 3 miljoni pret antimikrobiālajiem līdzekļiem (antibiotikām) rezistentu infekciju, un to rezultātā mirst vairāk nekā 35 000 cilvēku, norāda ASV Slimību kontroles un profilakses centrs.

Antimikrobiālos līdzekļus parasti izmanto tīrīšanas līdzekļos, augu pesticīdos un medikamentos, lai iznīcinātu un novērstu mikrobu izplatīšanos starp cilvēkiem, dzīvniekiem un kultūraugiem.

Rezistence pret zālēm var attīstīties dabiskā ceļā, taču eksperti apgalvo, ka antibakteriālo līdzekļu pārmērīga lietošana cilvēku, dzīvnieku un pārtikas ražošanā ir paātrinājusi šo procesu.

Līdz šim galvenā uzmanība galvenokārt tika pievērsta pārmērīgai antibakteriālo līdzekļu lietošanai, taču eksperti apgalvo, ka arvien vairāk pierādījumu liecina, ka antibakteriālās rezistences attīstībā, izplatībā un izplatībā liela nozīme ir arī vides faktoriem.

"Klimata pārmaiņas, piesārņojums, izmaiņas laikapstākļu modeļos, vairāk nokrišņu, pilsētu teritoriju blīva apdzīvotība - tas viss veicina rezistences pret antibiotikām izplatīšanos. Un es esmu pārliecināts, ka ar laiku tā tikai pieaugs, ja vien mēs neveiksim salīdzinoši radikālus pasākumus, lai to ierobežotu," sacīja Dr. Skots Robertss, Jēlas Medicīnas skolas infekcijas slimību speciālists.

Klimata krīze pasliktina mikrobu rezistenci vairākos veidos. Pētījumi liecina, ka paaugstināta temperatūra palielina gan baktēriju augšanas ātrumu, gan pret antibiotikām rezistentu gēnu izplatīšanās ātrumu starp mikroorganismiem.