Bīstama tendence, kas sasirgušos padara vēl slimākus, bet veselos pakļauj riskam saslimt
Aptaujā noskaidrots, ka atšķiras sasirgušu cilvēku izpratne par veseļošanās procesu - lietot medikamentus un palikt mājās, pilnībā atpūšoties, vai tomēr strādāt, mācīties attālināti vai pat turpināt ikdienas gaitas sabiedrībā. Turklāt aptauja atklāj, ka 10% respondentu izjūt vainas vai pienākuma apziņu saslimšanas dēļ un tāpēc turpina darbu vai mācības.
"Redzam, ka daļa iedzīvotāju vajadzīgos medikamentus pērk tikai nepieciešamības gadījumā, bet liela daļa veido to rezervi mājas aptieciņā. Šie paradumi saistāmi arī ar iedzīvotāju materiālo stāvokli, kā arī aptieku pieejamību dzīvesvietā vai tās tuvumā. Farmaceitu skatījumā negatīva iezīme iedzīvotāju veseļošanās procesā ir turpināt strādāt, mācīties - ja pat tas tiek darīts attālināti, nevis ievērot veseļošanās procesam vajadzīgo miera režīmu, kā arī paaugstinot risku ar slimību inficēt citus.
Nevajadzētu būt tā, ka cilvēki turpina arī attālināti vai klātienē pildīt savus ikdienas pienākumus, jo nomāc vainas apziņa par savu prombūtni veselības stāvokļa dēļ vai viņi izjūt pienākumu turpināt mācīties vai strādāt. Iespējams, būtu nepieciešama lielāka darba devēju, pedagogu un kopumā sabiedrības sapratne - katrs cilvēks vispārējās saslimšanas laikā jūtas citādi. Viens ar 37 grādu temperatūru jūtas salīdzinoši labi, cits nevar pacelt galvu no spilvena - bet papildu piepūle slimības laikā nebūtu vēlama ne vieniem, ne otriem!" saka "Mēness aptiekas" farmaceite Ērika Pētersone.
Visaugstākais rādītājs šajā jautājumā ir 30-39 gadu vecuma grupā, kur 17% norādījuši, ka vispārīgas saslimšanas laikā turpina mācīties vai strādāt. Nedaudz augstāks vainas - pienākuma rādītājs saslimšanas gadījumā ir sieviešu vidū, tāpat mierīgam veseļošanās procesam izteiktāk neļaujas Pierīgas, Rīgas un Latgales iedzīvotāji.
31% iedzīvotāju aptaujā atzīst, ka visu nepieciešamo vispārīgas saslimšanas ārstēšanai iegādājas aptiekā un mierīgi veseļojas mājās. Katrā no vecuma grupām šādi rīkojas vidēji trešdaļa respondentu, bet visvairāk - 36% tādu ir 50-59 gadu vecumā. Līdzīga izpratne par veseļošanās procesa nepieciešamību mierīgos apstākļos mājās ir gan jauniešiem, gan senioriem, līdz ar to jāsecina, ka to drīzāk ietekmē dažādi citādi faktori, ne konkrēts vecums un, piemēram, dzīves pieredze, apsver farmaceite Ērika Pētersone.
24% aptaujā teikuši, ka viņiem mājās ir medikamentu rezerve, viņi sāk tos lietot un veseļojas mājās. Vēl 11% apstiprinājuši, ka viņiem ir medikamentu rezerve, viņi tos sāk lietot, bet rīcība ir pretēja - šie respondenti dodas tālāk savās gaitās - strādāt, mācīties, piedalīties dažādos pasākumos utt. Starp tiem, kuriem mājās ir medikamenti un viņi paliek mājās, visvairāk - trešdaļa aptaujāto - ir jaunākājā grupā, kuri ir 18-29 gadu vecumā, kā arī aptuveni tikpat Pierīgā dzīvojošie.
