Māte ar krūts vēzi pēdējā stadijā atklāj mazāk zināmu simptomu, ko vērts atcerēties ikvienai sievietei
39 gadus vecajai Džemmai Elisai no Mančestras, Lielbritānijā, 2017. gadā tika uzstādīta diagnoze – agresīvs krūts vēzis, par spīti tam, ka viņai tā arī netika atklāts neviens veidojums vai audu sabiezējums, kas ir tipisks šīs lokācijas vēža veidam.
Audzēja nomocītā Džemma, kurai prognozēja tikai divu gadu dzīvildzi, joprojām cīnās un nu būs pagājuši jau pieci gadi, kopš diagnozes uzstādīšanas. Džemma atvērusi savu labdarības veikalu, ar kura starpniecību cenšas palīdzēt citām sievietēm ar šādu diagnozi.
“Es nezinu, kā es to spēju izdarīt, bet darbs man liek justies dzīvai,” piebilda divu bērnu māmiņa. Par savu ceļu līdz diagnozei viņa stāsta, valdot asaras: “Man nebija nedz bumbuļi, nedz jebkādi sabiezējumi. Vienīgais, ko novēroju – sāpes, izsitumus un apsārtumu kreisās krūts augšdaļā. Neviens ārsts nespēja pateikt, kas tas ir, jo mamogrāfijā nekādus veidojumus neuzrādīja. Man nācās mēnešiem ilgi pavadīt neziņā, apmeklēt neskaitāmus ārstus, līdz beidzot magnētiskajā rezonansē parādījās tas, ko visi meklēja – vēzis, turklāt 4. stadijā,” atceras Džemma.
Sieviete pārcietusi sešas ķīmijterapijas, 15 staru terapijas, operāciju, taču 2018. gada aprīlī datortomogrāfijas izmeklējumā viņas plaušās un mugurkaulā tika konstatēti neārstējami bojājumi.
Satriekta par pieejamo resursu trūkumu, Džemma nolēma palīdzēt citiem, kas slimo ar vēzi neizārstējamā stadijā. Viņas līdzekļu vākšana bija tik veiksmīga, ka Džemma nodibināja pētniecības fondu un 1. oktobrī netālu no savām mājām Mančestrā atvēra savu labdarības veikalu.
“Ceturtās stadijas vēzis nozīmē, ka slimība ir ārstējama, bet ne izārstējama - tu zini, ka no tās neizkļūsi. Man deva vienu līdz divus gadus, bet esmu nodzīvojusi piecus,” teic Džemma.
