Kā izvairīties no gūžas locītavas protezēšanas

Industriālajā parkā aiz necilām durvīm ēkā, kurā atrodas arī Walmart tirdzniecības centrs un vairākas vienāda izskata biroja telpas, ir kāda neliela klīnika, kuras mērķi nebūt nav pieticīgi. Tā vēlas mainīt līdz šim pastāvējušos uzskatus ortopēdijas nozarē un ieviest ārstēšanas metodes, kurās izmantota organisma spēja pašam sevi dziedināt.

Senteno-Šulca klīnikas īpašnieks un galvenais ārsts Kriss Senteno, 51 gadu vecs sāpju speciālists, pavisam nejauši mainījis ortopēdijas zinātni – viņš ieviesa jaunu ārstniecības metodi, kurā bojāto audu – skrimšļa, kaulu, saišu un cīpslu – atjaunošanai tiek izmantotas paša pacienta cilmes šūnas. Tas nozīmē, ka daudzos gadījumos vairs nav nepieciešama locītavas operācija.

Mākslīgās gūžas vai ceļa locītavas kalpo apmēram 10 gadu

Džo Marūns ir tipisks klīnikas pacients – viņa celis sabruka osteoartrīta ietekmē, un sportistam bija jāizdara nepatīkama izvēle. Pēc daudziem gadiem, kurus viņš bija pavadījis skrienot, braucot ar motociklu un peldot, Marūna ceļa locītavas skrimslis bija praktiski sabrucis, un tas radīja milzīgas sāpes. Ārsti sešdesmit trīs gadus vecajam triatlonistam paziņoja, ka viņam nepieciešama ceļa protezēšana, bet, pats būdams neiroķirurgs Pitsburgas universitātē, viņš arī ļoti labi apzinājās, ko tas nozīmē. Ja viņš būtu dažus gadu jaunāks, ārsti Džo nemaz nebūtu piedāvājuši šādu iespēju; mākslīgās gūžas vai ceļa locītavas kalpo apmēram desmit gadu, un tad tās ir atkal jāmaina, tādēļ parasti šo operāciju atliek pēc iespējas ilgāk. Vienīgā alternatīva bija visu mūžu veikt steroīdu injekcijas, un, visdrīzāk, nāktos arī atteikties no aktīvas piedalīšanās sporta sacensībās.

Šajā gaidīšanas laikā, kas vilkās vairākus gadus, Marūns nejauši uzzināja par Senteno-Šulca klīnikas alternatīvo līdzekli Regenexx™, kurā, lai ārstētu bojātās locītavas, izmanto paša organisma cilmes šūnas. Marūnu tas ļoti iespaidoja, un viņš bija gatavs doties uz nelielo klīniku Blūmfīldā, Denveras priekšpilsētā, Kolorado štatā, lai konsultētos ar speciālistiem, kuri apgalvoja, ka var piedāvāt alternatīvu operācijai.

Organisms pats spēj sevi dziedināt

Pēc tam, kad no Džo kaulu smadzenēm tika paņemtas dažas cilmes šūnas, tās kultivēja laboratorijā un vairākas nedēļas pavairoja, lai varētu injicēt traumētajā celī. Manipulāciju rezultātā sāpes strauji samazinājās, un pēc sešiem mēnešiem sešdesmit astoņu gadu vecumā Marūns spēja piedalīties Ironman Hawai triatlona sacensībās.

Ārsti, kas bija paveikuši šo brīnumaino dziedināšanu, ir atklājuši jauna veida ortopēdiju, kurā vairs netiek izmantotas ķirurģiskas operācijas un kas paļaujas uz organisma spēju pašam sevi dziedināt.

Senteno speciālisti nebija apmierināti ar pašreizējo stāvokli ortopēdijā, plašo steroīdu un ķirurģisko operāciju izmantošanu. Lielāko daļu locītavu problēmu rada locītavas skrimšļa nodilšana, ko izraisa iekaisums. Skrimslis ir kā amortizācijas spilvens, kas absorbē triecienus, kad locītava kustas, īpaši ceļa un gūžas locītavas. Kad skrimslis netiek pienācīgi apasiņots, tas parasti sāk nodilt.

Medicīna šo faktu netieši atzīst un arī piedāvā dažas alternatīvas locītavu maiņai. Piemēram, ķirurģisku operāciju, kurā skrimslis tiek ievainots, lai stimulētu zem tā esošo kaulu to atjaunot. Tomēr šāda operācija ne vienmēr nodrošina labu rezultātu. Bojātajās vietās var tikt implantētas vesela skrimšļa daļas – tā ir audu inženierijas metode.

Dati par abu metožu veiksmīgu lietošanu ir pretrunīgi, jo bieži organisma dabiskā imūnreakcija iznīcina ievietoto transplantātu. Senteno sāka pētīt cilmes šūnu izmantošanu dzīvniekiem, lai noskaidrotu, vai šo metodi var izmantot arī cilvēkiem. Pētījumi liecināja, ka, injicējot dzīvnieka paša cilmes šūnas slimajā locītavā, šūnas un to apkārtesošie audi it kā atbilstoši kādam neredzamam rasējumam diferencējās atbilstošajos audos, kas nepieciešami bojājuma likvidēšanai. Turklāt audi turpināja atjaunoties arī tālāk.

Senteno vēlējās pārbaudīt, vai iespējams izmantot kaulu smadzenēs esošās mezenhimālās cilmes šūnas (MCŠ), kuras tāpat, visdrīzāk, pārvērtīsies par kaulu, skrimšļa un saistaudu šūnām, lai atjaunotu bojātās locītavas. Pār Senteno nāca apgaismība tad, kad viņš saprata, ka, pievienojot šai masai pacienta trombocītu šķīdumu, var vēl vairāk uzlādēt MCŠ, lai tās vēl straujāk replicētos un diferencētos skrimslī un kaulos un atjaunotu bojāto locītavu.

Vīrs, kura kustības iepriekš bija ierobežotas, tagad varēja kustēties gandrīz normāli

Senteno apvienojās ar Dr. Džonu Šulcu, ortopēdijas speciālistu un anesteziologu, un abi atvēra kopīgu Senteno-Šulca klīniku Brūmfīldā.

Jau drīz vien Senteno nolēma pievērsties pētniecības darbam, kuru varētu izmantot arī klīnikā. Viņš sāka sekot visu pacientu stāvoklim pēc izrakstīšanās no klīnikas. Savus atklājumus viņš publicēja, un galu galā Senteno (galvenokārt dažādu pētījumu programmu finansēšanai) no savas kabatas bija iztērējis 500 000 dolāru. Līdz šim Senteno ir veicis vairāk pētījumu par cilmes šūnu izmantošanu ortopēdijā nekā jebkurš cits pētījumu centrs.

2008. gadā viņš aprakstīja pirmo pacientu, kurš saņēma viņa procedūru. Eksperimenta trusītis bija kāds vīrs, kurš jau gadiem bija mocījies ar sāpēm celī, ko nebija iespējams novērst pat ar operāciju.

Senteno savāca no pacienta gūžas kaula mezenhimālās cilmes šūnas, pavairoja tās un stimulēja, kultivējot šūnas ar audu faktoriem no pacienta trombocītiem. Pēc pāris dienām viņš injicēja šo maisījumu pacienta celī.

Rezultāti bija pilnīgi skaidri. Tikai mēnesi pēc šīs vienas procedūras pacienta ceļa locītavas skrimšļa virsma bija palielinājusies gandrīz par 20% un locītavas menisks – spilvenveida skrimšļaudu polsteris, kas notur visu augšstilba kaula svaru, – sešu mēnešu laikā bija palielinājies par 29 procentiem. Vīrs, kura kustības iepriekš bija ierobežotas, tagad varēja kustēties gandrīz normāli, un sāpes, kas 10 punktu skalā tika novērtētas ar  4, bija nokritušās līdz 0,4 punktu atzīmei.

Sešu gadu laikā Senteno un viņa kolēģi (ieskaitot ārstus no dažādām valstīm, ko viņš ir apmācījis) ir veikuši apmēram 10 000 procedūru dažādu ortopēdisku un mīksto audu bojājumu gadījumos, simtiem cilvēku bijušas problēmas ar ceļa vai gūžas locītavu. Rezultāti ir iespaidīgi, turklāt pacientu stāvoklis šajā laikā mēnesi pēc mēneša, gadu no gada ir uzlabojies. Nesen Senteno reģistra dati rādīja, ka no 221 pacienta ar lieko svaru (ķermeņa masas indekss lielāks par 25 kg/m2) un vecākiem pacientiem ar ceļa artrītu 80% konstatējuši, ka pēc procedūras viņu stāvoklis bija uzlabojies par 25% un vēlāk vidēji divu gadu laikā stāvoklis bija uzlabojies par 60 procentiem.

No 999 cilvēkiem pusmūžā, kuriem bija tikai neliels liekais svars, 90% secina, ka viņu stāvoklis ir uzlabojies par 50%, un pēc četriem gadiem vidējais uzlabošanās rādītājs ir 70 procenti.

Lai gan rezultāti attiecībā uz sāpēm gūžās nav tik ievērojami, vairāk nekā 60% pacientu ar šādām sūdzībām tomēr liecina, ka viņu sāpes samazinājušās par vairāk nekā 25 procentiem. Par 55 gadiem jaunāku pacientu grupā vidējais uzlabošanās rādītājs ir 42% (grupā, kurā pacienti ir vecāki par 55 gadiem, uzlabošanās rādītājs ir 22 procenti).

Domājot, kādēļ pacienti ar gūžas problēmām neatlabst tik ātri kā tie, kuri ārstējuši ceļa locītavas, Regenexx™ komanda sāka pētīt savu pacientu reģistru un atklāja, ka pacienta gūžas kustību amplitūda bija saistīta ar procedūras veiksmīgumu; jo mazāka kustību amplitūda, jo sliktāks bija standarta procedūras iznākums (kad injicē tikai pacienta cilmes šūnas).

Neskatoties uz to, gan pacienti ar gūžas problēmām, gan ar ceļa locītavu problēmām jutās daudz labāk nekā cilvēki, kuriem bija veikta locītavas protezēšana. Kādā neatkarīgi veiktā salīdzinājumā, ko vadīja amerikāņu ortopēds ķirurgs Dr. Mičs Šeinkofs, redzams, ka pacienti, kuriem tikusi veikta gūžas protezēšana, uzrāda labākus rezultātus pēc Harisa gūžas testa (kurā tiek mērītas sāpes un kustību spēja), bet Regenexx ™ pacientiem bija labāka kustību amplitūda un labāka riska/ieguvumu proporcija, jo cilmes šūnu proporcija ir mazāk invazīva un rada mazāku risku. Apmēram 73% pacientu ar gūžas problēmām, kas bija lietojuši Regenexx™, varēja atkal pievērsties sportiskajām aktivitātēm. Pacientiem, kuriem tika ārstētas ceļu locītavas, kopumā bija daudz vairāk uzlabojusies funkcionalitāte. 2011. gadā Senteno un viņa komanda publicēja ziņojumu par drošumu un komplikācijām, apskatot 339 pacientu datus, no kuriem lielākai daļai bija ceļa artrīts un ieteikts veikt ceļa locītavas protezēšanu. Pēc tam, kad šiem pacientiem izpildīja procedūru ar Regenexx™ un cilmes šūnām, tikai 4,1% pacientu tika veikta ceļa locītavas protezēšana, savukārt pārējiem pietika ar Regenexx™, lai viņu stāvoklis uzlabotos un operācija vairs nebūtu nepieciešama.

Ārsts: tā ir gluži kā apaugļošanas procedūra, ko veic reproduktīvās medicīnas centros

Senteno klīnikā ārstē ne tikai locītavu slimības, bet arī citas mīksto audu un mugurkaula traumas. Labu priekšstatu par viņu darbu es guvu kādā pēcpusdienā klīnikas uzgaidāmajā telpā, kad aprunājos ar pacientiem. Kāda pavecāka kundze, kurai artrīts bija tā sagrāvis locītavu, ka viņa tik tikko spēja pārvietoties, kopš procedūru saņemšanas bija kļuvusi teju par kalnā kāpēju. Kāda cita sieviete, kura pirms 20 gadiem, spēlējot basketbolu, savainoja priekšējo krustenisko saiti, ar cilmes šūnu procedūru pilnībā izārstējās. Pacientiem ar rotatoru aproces traumām, tendinītu, mugurkaula bojājumiem, diska deformācijām – visos gadījumos var panākt audu atjaunošanos bojātājās vietās bez katastrofālām sekām, kādas bieži rada invazīva iejaukšanās.

“Ar šādām zālēm mēs varam virzīties tālāk par vienkāršu sāpju terapiju un patiesībā ārstēt bojātos audus,” stāsta Senteno. “Iedomājieties, – ceļi, gūžas, mugurkauls ir veseli. Nekādu sāpju! Nekādu ķirurģisku operāciju! Nekādu medikamentu! Vienīgais, kas ir nepieciešams, jūsu pašu cilmes šūnas. Ārsti nevis parakstīs dažādus medikamentus, bet sāks patiešām ārstēt slimības, un tā būs grandioza paradigmas maiņa medicīnā.”

Nav nekāds pārsteigums, ka ASV Pārtikas un zāļu administrācijai (FDA) šāda paradigmas maiņa nav pa prātam. Autologā (transplantāta donors un saņēmējs ir viena un tā pati persona) cilmes šūnu terapija spēj radīt ne tikai revolucionāras pārmaiņas ortopēdijā, kādu mēs to pazīstam, bet arī draud pielikt punktu aptuveni desmitiem miljardu lielajam pretsāpju medikamentu biznesam un galu galā arī sašķobīt FDA zāļu aprites kontroles pamatus.

FDA, ko tagad lielā mērā kontrolē farmācijas industrija, ir daudzkārt viesojusies šajā Kolorado klīnikā, metru pa metram to pārmeklējot, it kā tā būtu kāda masveida zāļu ražošanas rūpnīca, un pretēji citu ārstu reakcijai Senteno nebūt negrasās to paciest. 2010. gada augustā Bioloģisko līdzekļu novērtēšanas un izpētes centrs (FDA apakšnodaļa) nosūtīja Senteno izpildrakstu ar rīkojumu pārtraukt kultivēt cilvēka cilmes šūnas. Atbildot uz to, Senteno saistībā ar vairākiem pagaidu ierobežojošiem rīkojumiem vienlaikus iesniedza pretprasību gan Denverā, gan Vašingtonā, Kolumbijas apgabalā. Tad FDA izdeva rīkojumu par klīniku, savukārt Senteno atteicās to pildīt un nekavējoties iesniedza pretprasību pret FDA par iejaukšanos viņa biznesā.

FDA uzskata, ka, iegūstot cilvēka cilmes šūnas, izmantojot tās manipulācijās un kultivējot, tiek radīts “kultivēts medikaments”, kas savā ziņā līdzinās antibiotiku ražošanai. 2012. gadā, mēģinot kontrolēt šo jauno ārstniecības metodi, FDA noteica, ka paša cilvēka cilmes šūnas tiek uzskatītas par “medikamentu”, kura izmantošanai jānotiek dienesta kontrolē.

FDA viedoklis guva pārsvaru arī tiesas procesā, lai gan Senteno apgalvoja, ka “cilmes šūnas ir organisma sastāvdaļa un nav valsts vai zāļu ražotāju īpašums”.

“Tas, ko mēs darām savā klīnikā, principā ne ar ko neatšķiras no in vitro apaugļošanas procedūras, ko veic reproduktīvās medicīnas centros,” saka Šulcs.

Tolaik tas nozīmēja, ka Senteno klīnikā varēja ārstēt tikai tās ķermeņa daļas, kuras tiek pietiekami labi apasiņotas, lai pietiktu ar parasto cilmes šūnu injekciju. Šūnas tiek ņemtas  no pacienta gūžas un tūlīt pat injicētas bojātajā locītavā.

Tā kā Senteno un Šulcs ASV vairs nedrīkstēja kultivēt cilmes šūnas, viņi bija spiesti pārcelt šo biznesa daļu uz Kaimanu salām, kas ir ārpus FDA ietekmes. Lielākajā daļā gadījumu tas nerada nekādus šķēršļus Kolorado klīnikas darbam, jo 90% gadījumu pacientiem palīdz mezenhimālās cilmes šūnas, kas tiek paņemtas no viņu organisma un injicētas atpakaļ. Ja pacientam nepieciešams lielāks cilmes šūnu daudzums un ja viņš to var atļauties, tad jādodas uz klīniku Kaimanu salās.

Kāda pazīstama rakstniece un filosofe nesen savainoja ceļa saites, un ārsti Denverā viņai ieteica doties ārstēties uz Kaimanu salām. Tomēr Šaronai Mārtinai nepaveicās. 2009. gadā toreiz četrdesmit astoņgadīgajai Vaiomingas štata iedzīvotājai Kolorado klīnikā tika ārstēti bojātie mugurkaula diski. Procedūras rezultātā izdevās uz pusi samazināt sāpes, bet brīdī, kad viņa zvanīja, lai vienotos par atkārtotu procedūru, FDA jau bija izdevusi jaunos noteikumus. Lai gan viņas cilmes šūnas jau bija savāktas, tās palika sasaldētas glabāšanā. Tagad ceļojums uz Kaimanu salām ir vienīgais glābiņš no sāpēm, tomēr, iespējams, viņa to nevarēs atļauties.

Iespējams tādēļ, ka pētījumi rāda, ka gūžas locītavā esošās cilmes šūnas nav tik izturīgas kā celī un to atjaunošanas mehānisms ir vājāks, gados vecākiem pacientiem labāk palīdz kultivētās cilmes šūnas, nevis šūnas, kas ņemtas no paša pacienta kaula smadzenēm un tad injicētas atpakaļ organismā.

Pagājušā gada oktobrī FDA publicēja likuma grozījumus, kas sīkāk skaidroja tā sākotnējo lēmumu, kurā ir atļauts izmantot tādas metodes kā Senteno klīnikā, ja šūnas tiek atkal ievadītas cilvēka organismā bez īpašu manipulāciju veikšanas, un tas viss notiek vienas procedūras laikā. Tā bija negribīgi dota atļauja ļaut šai klīnikai turpināt darbu pie bojāto locītavu ārstēšanas, izmantojot procedūru, kurā vienkārši no gūžas kaula tiek iegūtas mezenhimālās cilmes šūnas, tad tās tiek attīrītas un atkal injicētas tieši bojātajā locītavā.

Cilmes šūnu tehnoloģiju izmanto arī citi ortopēdijas speciālisti, tomēr viņiem nav tik daudz publikāciju par savu darbu kā Senteno. Daudzi Senteno kolēģi, kas apmeklē viņa lekcijas vai mācību programmas, dēvē viņu par vizionāru vai pat ģēniju. Tāpat kā tas notiek ar citiem atklājumiem, kuros izmantota nemedikamentoza ārstēšana, Senteno lielākos izaicinājumus rada nevis pacienti, bet gan farmācijas uzņēmumiem draudzīgās varas iestādes.

Neskatoties uz FDA liktajiem šķēršļiem, Senteno nav zaudējis pārliecību un ticību tam, ka pierādījumi par šīs procedūras drošumu un panākumiem runās paši par sevi un beigās tie uzvarēs. To miljonu pacientu dēļ, kuriem nepalīdz tradicionālās metodes, cerēsim, kas tas tiešām piepildīsies.

Lina Maktagarta, žurnāls "Ko Ārsti Tev Nestāsta" / Foto: Shutterstock