"Tas palīdz laikus atklāt vēzi!" - bezmaksas tests, kas no 50 gadu vecuma ieteicams visiem
foto: Shutterstock
Esi vesels

"Tas palīdz laikus atklāt vēzi!" - bezmaksas tests, kas no 50 gadu vecuma ieteicams visiem

Jauns.lv

Rudenī un ziemā biežāk apmeklējam ģimenes ārstu, tāpēc savu akūto problēmu varam apvienot ar profilakses pasākumu – ja esam vecumā no 50 līdz 74 gadiem, ārstam pajautājam arī par zarnu vēža profilaktiskā testa komplektu. Testu varēs veikt mājas apstākļos. Aizpildīto testa komplektu var nogādāt laboratorijā, kas minēta nosūtījumā, vai atdot ģimenes ārsta praksē.

“Ir ļoti svarīgi veikt kolorektālā vēža skrīninga testu, ko slēpta asins piejaukuma noteikšanai fēcēs gan vīriešiem, gan sievietēm vecumā no 50 līdz 74 gadiem izsniedz ģimenes ārsts un ko apmaksā valsts. Tas palīdz laikus atklāt vēzi, citādi slimība nepamanīta soļo tik uz priekšu,” uzsver gastroenterologs Hosams Abu Meri.  

Šā zarnu vēža profilaktiskā testa mērķis ir atklāt zarnu slimības, to skaitā zarnu vēzi, pirms simptomu parādīšanās. Tas palīdz atklāt slēptās asinis vēdera izejas saturā, kas pašiem ar aci nav saskatāmas. Zarnu vēzis jau agrīnās stadijās izraisa niecīgu zarnu sieniņu asiņošanu.

Asiņu piejaukumu vēdera izejas saturam var radīt arī citas, tostarp labdabīgas zarnu trakta slimības, tādēļ pozitīvs testa rezultāts vēl nenozīmē, ka cilvēkam ir zarnu vēzis. Proktoloģe Baiba Putniņa stāsta, ka asiņošana no taisnās zarnas var būt, piemēram, čūlainā kolīta vai Krona slimības dēļ, jo to pamatā ir iekaisums zarnu gļotādā, taču tā var būt arī polipu vai ļaundabīga zarnu audzēja dēļ.

Speciāliste skaidro, ka parasti zarnu vēzis rodas no polipiem, kuri ar laiku no labdabīgiem ir kļuvuši ļaundabīgi (ne visi polipi par tādiem kļūst, jo polipi ir dažādi – vieniem ir liels risks kļūt par ļaundabīgu audzēju, bet citiem vispār nav šāda riska), rodas arī no hroniskām plaisām, hroniskiem veidojumiem, kas gadu laikā attīstās par vēzi (no 1. līdz 4. pakāpei). “Protams, cilvēkam var būt gan hemoroīdi, kuru dēļ vēdera izejā dažreiz ir redzamas asinis, gan kāds ļaundabīgs veidojums zarnās, tas neizslēdz viens otru.”

Aizdomām par zarnu (kolorektālo) vēzi ir pamats, ja nesaprotamu iemeslu dēļ parādījies nogurums, vājuma sajūta, svarā krišanās, ādas bālums, daudz gļotu izkārnījumos, sajūta, ka zarnas kārtīgi neiztukšojas, sāpes vēderā, asiņu piejaukumu vēdera izejā. Tad noteikti jāiet pie ārsta, lai veiktu veselības pārbaudes.

Visticamāk, tiks nozīmēta arī kolonoskopija – izmeklējums, kura laikā ar lokanu endoskopu veic taisnās un resnās zarnas izmeklējumu no iekšpuses. Tomēr speciālisti atgādina, ka sākotnēji zarnu vēža izpausmes var nebūt jūtamas, neizraisīt sāpes un tās var nepamanīt pat vairākus gadus, tādēļ zarnu vēža profilaktisko testu svarīgi veikt arī tad, ja nekādu sūdzību nav.

Kā veikt testu

Testa komplekts ir jājautā sava ģimenes ārsta praksē. Ja ģimenes ārsts vēl nav informējis par zarnu vēža profilaktiskā testa veikšanu, droši par to vaicājiet paši.

Pirms testa veikšanas diēta nav jāievēro, un tas jāveic no vienas vēdera izejas.

  • Testa komplektā ietilpst testa stobriņš, nosūtījums, parauga savākšanas papīrs, aploksne un instrukcija testa veikšanai.
  • Testa stobriņu ar fēcēm (stobriņu nevajag censties aizpildīt pilnu, tas nav vajadzīgs) un aizpildīto nosūtījumu ievieto aploksnē, to aizlīmē, bet aploksni ievieto maisiņā ar speciālo aizdari. Maisiņu ar aploksni vienas darba dienas laikā nogādā ģimenes ārsta praksē vai laboratorijā, kas minēta nosūtījumā. Kamēr tests vēl nav nogādāts, to mājās glabā tumšā un vēsā vietā, piemēram, ledusskapī.
  • Testa rezultāts tiek nosūtīts gan tā veicējam uz viņa norādīto e-pasta adresi, gan arī ģimenes ārstam. Īsziņā tiks atsūtīts kods, ar kuru varēs piekļūt analīžu rezultātiem e-pasta vēstulē. Rezultātu aprakstu var palūgt izdrukāt ģimenes ārsta praksē vai jebkurā Centrālās laboratorijas filiālē.
  • Ja tests ir negatīvs, tas nozīmē, ka slēptās asinis paraugā nav atrastas un nākamā testa veikšanas reize jāieplāno pēc 2 gadiem.
  • Ja tests ir pozitīvs, paraugā atrastas slēptās asinis. Tomēr tas vēl nenozīmē vēzi, bet gan to, ka ir nepieciešama papildu pārbaude. Parasti ģimenes ārsts izsniedz nosūtījumu uz kolonoskopijas izmeklējumu. Svarīgi zināt – nosūtījumā ir minēts, ka izmeklējums jāveic, pamatojoties uz skrīninga izmeklējuma pozitīvo rezultātu. Pacientam pierakstoties, jāinformē ārstniecības iestāde, ka kolonoskopija ir nepieciešama pēc veiktā skrīninga izmeklējuma rezultāta. Ārstniecības iestādei jānodrošina izmeklējums ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc pierakstīšanās (tā sauktā zaļā koridora ietvaros).

Katru gadu Latvijā vairāk nekā 1000 cilvēku saslimst ar zarnu vēzi, diemžēl bieži to atklāj novēloti, kad ārstēšanas rezultāti vairs nav iepriecinoši.