Neparasti veidi, kā spēcināt imūnsistēmu un pasargā sevi no saaukstēšanās. Iesaka bioloģijas zinātņu doktore

Organisms jāattīra un jāsilda

“Man patīk, ka ājūrvēda uz cilvēka ķermeni skatās holistiski, kā uz vienotu veselumu,” saka speciāliste. Mūsdienu Rietumu medicīnā cilvēks skaitās vesels, ja viņam nekas nesāp, savukārt ājurvēdā liela uzmanība tiek pievērsts arī cilvēka mentālajai veselībai – par veselu uzskata to, kuram ir ne tikai vesels ķermenis, bet arī radoša enerģija, kuram gribas dziedāt, zīmēt, dejot vai kā citādi izpausties.

Tatjana stāsta, ka vislabākās zāles ir profilakse, un rudenī ķermenis ir jāsaudzē – tam vienmēr jābūt siltumā, sausumā. “Dienas pirmā puse ir veltīta ķermeņa attīrīšanai,” viņa paskaidro.

Ājurvēda iesaka no rīta notīrīt mēli ar speciālu mēles tīrītāju – metāla stieplīti, jo citādi tiek apēstas baktērijas, kas pa nakti uz tās sakrājušās. Šādi samazinot baktēriju daudzumu, var izvairīties dažādām saslimšanām. Pusstundu pirms brokastīm viņa iesaka izdzert silta ūdens glāzi, kam pievienots citrons vai ingvers. Tas stimulēs gremošanu un palīdzēs attīrīt zarnu traktu.

Runājot par rudens un ziemas ēdienkarti, speciāliste rekomendē ēst siltu ēdienu un dzert siltus dzērienus. “Tvaicēti vai vārīti dārzeņi, sautējumi un siltas zupas ir vislabākais, ko ēst gada aukstajā laikā.” Ēdienam ieteicams pievienot dažādas sildošās garšvielas, piemēram, ingveru, kurkumu, krustnagliņas, piparus. Imunitāti var stiprināt arī ar ķiplokiem, sīpoliem un dzērvenēm.

Ājurvēdā iesaka ķiploku un sīpolu lietot apceptus eļļā, nevis svaigā veidā, jo tā tie labāk iedarbojas. Ājurvēda neliedz panašķoties ar saldumiem, taču vēlams līdz pulksten trijiem dienā. Kā veselīgus našķus var izmantot riekstus, žāvētus un svaigus augļus, arī medu.

Pret grūtsirdību

Lai izvairītos no rudens grūtsirdības un sajūtas, ka neko negribas, nekam nav spēka, Tatjana dod padomu celties līdz ar sauli un doties pie miera pirms pusnakts. “Saullēkts rudenī jau ir salīdzinoši vēlu, ir vērts piecelties un paskatīties, kā saulīte lec.” Palīdzēs arī sveču dedzināšana, dzīvesprieku dos citrusaugļu, rožu, jasmīna ēterisko eļļu izmantošana. “Vislabākais līdzeklis pret rudens apātiju ir kustība, īpaši no rīta – pusstundu, stundu pavingro, pastaipies vai dodies raitā pastaigā. Tonuss visai dienai būs garantēts,” viņa iesaka.

Pret iesnām

Ja gadījies noķert iesnas, degunu var skalot ar sālsūdeni. Uz puslitru remdena ūdens ņem nepilnu tējkaroti jūras vai Himalaju sāls un izšķīdini. Šķīdumu ielej plaukstā, pieliec galvu uz leju un ievelc vienā nāsī, pēc tam otrā. Šī metode palīdz gan tad, ja iesnas jau ir sākušās, gan arī profilaktiski. Vislabāk sālsūdens procedūru veikt no rīta un pēc tās stundu palikt iekštelpās siltumā. Pavisam labi, ja pēc sālsūdens degunā iepilina pāris pilienu uzsildītas nerafinētas sezama eļļas, lai uzlabotu mitruma līmeni un neiedzīvotos sausā deguna sindromā.

Pret klepu

Ja moka mitrs klepus,  palīdzēs pasta. Ļoti smalki sagriez vai sablendē rozīnes, lakricas saknes un dateles (1:1:1), pievieno šķipsniņu maltu melno piparu un tējkaroti medu. Visu sajauc, līdz izveidojas pastai līdzīga masa. Lieto pa ēdamkarotei divas reizes dienā. Ja to gatavo bērniem, piparu daudzumu var samazināt.

Ja sāp kakls, palīdz tā skalošana ar sālsūdeni. Glāzē silta ūdens izšķīdini pustējkaroti sāls un ar to skalo kaklu. Var pievienot arī kurkumu – tai piemīt antibakteriālas un pretiekaisuma īpašības. Tikai pēc tam mute labi jāizskalo ar tīru ūdeni, jo kurkuma var iekrāsot zobus.

Ziemas tēja

Ņem vienādās daļās liepziedus, piparmētras un fenheļa sēklas, pieliec arī šķipsniņu malta ingvera pulvera. Šāda tēja labi sasildīs un palīdzēs stiprināt imunitāti.