Identificētas piecas pazīmes bērnībā, kas var liecināt par insultu un sirdslēkmi pieaugušā vecumā

Pētījumā, kurā tika aplūkoti pusgadsimtu glabāti dati, tika konstatēts, ka ķermeņa masas indekss, asinsspiediens, holesterīns, triglicerīdi - tauku veids, kas atrodas asinīs, - un smēķēšana jauniešu vecumā ir klīniski saistīti ar sirds slimībām.

Pētījumā tika pētīti 38 000 cilvēku no Austrālijas, Somijas un ASV vecumā no trīs līdz 19 gadiem 35-50 gadu periodā. Pētnieki atklāja, ka riska faktori ir klīniski saistīti ar sirds un asinsvadu slimībām jau 40 gadu vecumā.

Pētījuma galvenais autors profesors Terenss Dvaiers sacīja: "Neskatoties uz medicīniskās un ķirurģiskās aprūpes ietekmi uz sirds slimību ārstēšanu, lielākais uzsvars ir liekams uz efektīvām profilakses stratēģijām.”. 

"Šādus garengriezuma pētījumus kavēja tas, ka tajos nebija iekļauti visaptveroši dati par ķermeņa izmēriem, asinsspiedienu un asins lipīdiem bērnībā, kā arī netika veikta novērošana vecumā, kad sirds un asinsvadu slimības sāk kļūt izplatītas.”. 

"Pētījumi par agrīnās dzīves ietekmi uz slimībām vienmēr ir bijuši pārāk sarežģīti. Taču pētnieki pieņēma šo izaicinājumu, jo mēs zinājām, ka potenciālais ieguvums cilvēku veselībai beigās varētu būt ļoti ievērojams,” sacīja Dvaiers.

Pētījums, kas publicēts žurnālā "New England Journal of Medicine", apstiprina, ka profilakse jāsāk jau bērnībā. "Jau piecus gadus veciem bērniem bija vērojamas agrīnas tauku nogulsnējumu pazīmes artērijās. Šie jaunie pierādījumi pamatoja nepieciešamību pievērst lielāku uzmanību tam, lai novērstu šo riska faktoru attīstību bērniem,” piebilda pētnieks. 

"Lai gan iejaukšanās pieaugušo vecumā, piemēram, diētas uzlabošana, smēķēšanas atmešana, aktīvāka dzīvesveida uzlabošana un atbilstošu medikamentu lietošana riska faktoru mazināšanai ir noderīga, iespējams, ka bērnībā un pusaudžu vecumā var darīt daudz vairāk, lai samazinātu sirds un asinsvadu slimību risku dzīves laikā."