Ir normāli, ja reizi mēnesī viss kaitina un raudi par niekiem. PMS ir realitāte, nevis dāmu kaprīze
Ja reizi mēnesī tevi viss kaitina, palielinās ēstgriba, uznāk raudulīgums vai saasinās vientulības sajūta, vari būt droša, ka tu pārāk neatšķiries no 90% pasaules sieviešu, kuras piemeklē premenstruālais sindroms jeb PMS. Lai arī valda ironisks viedoklis, ka šādas izpausmes ir mīts un kaprīze, patiesībā PMS ir realitāte.
Zināms, ka 80-85% sieviešu izjūt vairāk vai mazāk izteiktus PMS simptomus. 20-40% sieviešu PMS simptomus raksturo kā izteikti mokošus, un viņām ir nepieciešamība ārstēties ar medikamentiem. 3-8 % sieviešu PMS simptomus raksturo kā ļoti traucējošus ikdienas dzīves ritmam, kas prasa nopietnu ārstēšanos, terapiju. Regulāri reizi mēnesī viņas ir spiestas ņemt darba nespējas lapu.
Aptuveni 5-10% reproduktīvā vecuma sieviešu PMS izjūt ļoti spēcīgi, tāpēc kā vienīgā efektīvā palīdzība ir ārsta ieteikti medikamenti. Hormonālo izmaiņu progesterona, estrogēna un androgēna līmeņa izmaiņas vienu – divas nedēļas pirms mēnešreizēm tiešām ietekmē emocionālo līdzsvaru.
Kopumā PMS ir ap 160 simptomu. Izplatītākie ir galvassāpes, krūšu piebriešana un jutīgums, muguras sāpes, vēdera sāpes, vēdera uzpūšanās, svara pieaugums, šķidruma aizture, muskuļu un locītavu sāpes, pūtītes, karstuma viļņi, depresīva oma, aizkaitināmība, raudulība, uzbudinātība, nemiers, spriedze, garastāvokļa maiņas, grūtības koncentrēties, zems pašvērtējums, apmulsums, vientulības sajūta, nogurums, bezmiegs, reibonis, izmainīta seksuālā interese, palielināta ēstgriba vai pārēšanās. Bet ja šīs izpausmes ir izteiktas un traucējošas, dodoties pie ārsta, tiks veiktas arī hormonālās analīzes, kas vislabāk parādīs, cik krasas ir hormonu svārstības šajā periodā.
Tāpat jāveic vairogdziedzera hormonu analīzes, ultrasonogrāfija un citi izmeklējumi. Jāpārliecinās, vai minētās izpausmes nav citu saslimšanu pazīmes. Lai diagnosticētu PMS, svarīgi pārliecināties, ka netiek lietoti nekādi medikamenti, tai skaitā hormonālā kontracepcija, ka nav aizdomīgu veidojumu krūtīs, depresijas, mastopātijas, nieru funkciju traucējumu, kas izraisa tūsku, cukura diabētu. Vieglākām tiks skaidrībā būs tām, kurām menstruācijas ir regulāras. Tāpat ārsti iesaka veidot savu PMS kalendāru, kurā atzīmē sajūtas un to izpausmes. Cikla otrajā fāzē jāparādās vismaz pieciem no PMS simptomiem, kas pazūd, sākoties asiņošanai.
Ja izrādīsies, ka PMS tiešām ir ļoti izteikts un hormoni pārāk krasi šūpo tavu dzīvi, pašsajūtu un pat attiecības ar līdzcilvēkiem, ārsts var ieteikt vairākas ārstēšanas metodes. Ļoti smagos gadījumos var tiks uzstādīta arī nopietnāka diagnoze – izteikti pirmsmenstruālie traucējumi jeb PMDD (Premenstrual Dysphoric Disorder), kas ir smaga PMS forma, kurai raksturīgs izteikti depresīvs noskaņojums, spēcīgi ēšanas traucējumi, nespēja sevi kontrolēt un pat suicīdas domas.
Tādos gadījumos ārsts var izrakstīt hormonālus preparātus, bet vieglākās izpausmēs lieliski palīdz sportiskās aktivitātes un pareiza diēta, kuru daudzi ārsti uzskata par labāko līdzekli PMS savaldīšanai.
Diēta, vitamīni un minerālvielas
* Izvēlies mazāk sāļus, asus, pikantus ēdienus, kas veicina šķidruma aizturi organismā un tūsku. Tas samazina arī krūšu piebriešanu un sāpīgumu.
* PMS mazināšanai izvēlies uzturā vairāk zivju produktus, augļus un dārzeņus, pākšaugus un graudaugus. Šokolāde lielā daudzumā var pastiprināt PMS simptomus.
* Atturies no pārmērīgas kafijas lietošanas, jo kofeīns organismā palielina uzbudināmību, nemieru, kā arī rada grūtības aizmigt. Šajā laikā svarīgāk ir labi izgulēties. Var lietot nomierinošas zāļu tējas.
* Pētījumos pierādīts, ka pat līdz 50% no visiem PMS simptomiem ir iespējams mazināt jau trīs mēnešu laikā, ja ikdienā uzņemsi 1200 mg kalcija, kas palīdz regulēt hormonu līmeni organismā. Tikpat svarīgs ir magnijs, kas samazina muskuļu sāpes, palīdz organismam atslābināties, nomierināties. It īpaši svarīgi lietot vitamīnu B6, kas uzlabo nervu sistēmas darbību.
* Dabiskie magnija avoti ir lapu dārzeņi, kartupeļi, maize un žāvēti augļi. Dienas laikā sievietēm būtu jāuzņem ap 300 mg magnija. Organisma bagātināšanai ar kalciju, ēd sieru, jogurtu, dilles, spinātus, lokus, sojas produktus, biezpienu, kefīru.
Fiziskās aktivitātes
* Noder jebkas, kas palīdz atbrīvoties no stresa – peldēšana, skriešana, vingrošana, joga, 20-30 minūtes gara pastaiga svaigā gaisā četras piecas reizes nedēļā. Taču no pārmērīgām, loti izteiktām fiziskām slodzēm PMS laikā vajadzētu izvairīties.
* Kamēr menstruācijas nav sākušās, var apmeklēt masāžas, SPA procedūras, pirtis.
* Pareiza elpošana palīdz līdzsvarot organismu, mazina stresu. Vakarā un rītā, stāvot pie atvērta loga, pacel rokas virs galvas un ātri izelpo gaisu caur degunu, tad uz mirkli aizturi elpu un pēc tam dziļi ieelpo caur muti.
* Ja jūti krampjus vēderā vai saspringtus muskuļus, apgulies un uz šīm vietām paturi termoforu vai elektrisko sildītāju. Ja to nav pa rokai, derēs ari pudele, kurā ieliets silts ūdens, vai vari iebērt zeķē rīsus un uz mirkli to ievietot mikroviļņu krāsnī, lai sasilst.
Iemācies valdīt emocijas
Ir veikti pētījumi, kas pierāda, ka sievietes PMS periodā biežāk izdara slepkavības, tāpēc ir vērts padomāt, kā kontrolēt savu stresa līmeni un iemācīties pareizi sadzīvot ar paaugstināto un dažreiz šķietami neadekvāto emocionalitāti. Iespējams, ka šajā laikā nevajadzētu pieņemt svarīgus lēmumus vai doties stresainos komentējumos, kas var ietekmēt darba rezultātus. Dusmu lēkmē skaiti līdz desmit vai labāk vispār iziet no telpas. Aprunājies ar draugiem un tuviniekiem, izskaidro viņiem, kas ir PMS un kā tu šajā laikā vari reaģēt.
Laikā, kad jūti, ka uzdarbojas PMS, centies nepieņemt nekādus svarīgus lēmumus. Nogaidi pāris dienu. Noteikti aprunājies ar draugiem un tuviniekiem, izskaidro viņiem, kas ir PMS un kā tu šajā laikā vari reaģēt.
Mammamuntetiem.lv / Foto: Shutterstock
