Bērns rotaļlaukumā ēd smiltis! Ārste nosauc vairākus signālus, kad jāsāk uztraukties

Daba paredzējusi, ka mazais cilvēks pasauli iepazīst arī caur muti. Ne velti viena no mums dotajām piecām maņām ir garša, un ne velti mums ir dotas mandeles mutes aizmugurē – tās aplīp, piemēram, ar ieēstajām smiltīm, neļaujot tām nokļūt tālāk mūsu gremošanas sistēmā. Kā portālam "Mammamuntetiem.lv" saka daktere, “ir normāli, ka bērnam līdz divu gadu vecumam pilnīgi visu gribas bāzt mutē. Tā mēs arī iepazīstam dažādus antigēnus un veidojas mūsu imunitāte”. 

Lai tīrākas smiltis

Gundega Skruze-Janava uzsver, ka runa ir par dažām reizēm, kad bērns pagaršo pavisam nedaudz smilšu, jo “smiltis var saturēt gan zarnu baktērijas, gan parazītu oliņas”, tāpēc ēšanai tās nav drošas. 

Ja mazais rotaļājas piemājas smilšu kastē, tad dīkstāves laikā to vajadzētu pārsegt ar speciālu tīklu vai kā citādi, lai dzīvnieki nevarētu izmantot smilšu kasti savu dabisko vajadzību kārtošanai. 

Savukārt pludmalē jāraugās, lai mazais nebāž mutē slapjās smiltis. “Mitrā vidē baktērijas savairojas ātrāk un vairāk,” paskaidro ģimenes ārste.

Signāli, ka nav labi

Ja bērns jau sasniedzis divu gadu vecumu un joprojām turpina ēst smiltis, turklāt dara to regulāri un pilnām saujām, tad gan ir pamats uztraukumam. 

Gundega Skruze-Janava min divus galvenos iemeslus, kuru dēļ bērnam var būt lielā kāre pēc smilšu kūkām:

• problēmas cēlonis var būt saistīts ar garšas pārmaiņām, ko bērniem rada izteikts dzelzs deficīts organismā;
• arī bērniem ar psihiatriskām saslimšanām vai psiholoģiskām problēmām var būt tieksme ēst smiltis. Šīs problēmas var būt pat sekundāras, piemēram, ja ģimenē gadījies kāds satraucošs notikums;
• tāpat smiltis var ēst tie bērni, kuri cieš no malnutrīcijas – nepietiekama uztura, jeb, citiem vārdiem sakot, viņi ir badā.

Skaidrs, ka šādos gadījumos ir jārisina pamatproblēma, dodoties pie speciālista.

Ko darīt, ja bērns saēdies smiltis?

Parasti domājam, ka bērns dažas reizes pagaršos smiltis un viss, jo pieredze varētu būt nepatīkama – tās ir negaršīgas, var kairināt kaklu, radot klepu, un smiltis ir grūti dabūt ārā no mutes, tāpēc nepatīkami tirkšķ starp zobiem. 

“Vecākiem jāuzķer brīdis, kad bērns liek mutē smiltis, bet nav jācenšas pilnīgi visas tās izdabūt no mutes laukā, tikai lielāko daudzumu, un tad iedod padzerties,” norāda Gundega Skruze-Janava un piebilst, ka gadījumos, ja apēsts ļoti daudz smilšu, ir jāvēro bērna vēdera izeja – smilšu maltītes dēļ var būt gan aizcietējums, gan caureja.

Vai nodot analīzes, dzert prettārpu zāles?

Nav vajadzības steigties uz laboratoriju, lai pārbaudītu, vai reizē ar smiltīm apēstas kādu parazītu oliņas. Daktere skaidro: “Analīzes uz parazītiem var veikt tad, ja ir nespecifiskas sūdzības, piemēram, nieze anālajā rajonā vai vēdersāpes, bet tārpus neesam redzējuši un konkrētās sūdzības nevar attiecināt uz citām saslimšanām.” 

Arī prettārpu medikamenti paredzēti lietošanai tikai gadījumos, kad ir skaidri zināms – bērna organismā iemājojuši tārpi. “Profilaktiski šie medikamenti nestrādā un parazītu oliņas neiznīdē,” piebilst Gundega Skruze-Janava.