"Bendžamina Batona" efekts: zinātnieki spēj vecas peles padarīt atkal jaunas; vai strādās arī cilvēkiem?
foto: Shutterstock
Esi vesels

"Bendžamina Batona" efekts: zinātnieki spēj vecas peles padarīt atkal jaunas; vai strādās arī cilvēkiem?

Jauns.lv

Hārvarda Medicīnas skolas molekulārā biologa Deivida Sinklēra laboratorijā vecas peles atkal kļūst jaunas. Mērķis ir panākt to pašu arī attiecībā uz cilvēkiem, vēsta CNN.

Izmantojot olbaltumvielas, kas pieaugušo šūnu var pārvērst par cilmes šūnām, Sinklērs un viņa komanda ir atjaunojuši peļu novecojošās šūnas. Viņa komandas pirmajā atklājumā, kas tika publicēts 2020. gada beigās, vecas peles ar vāju redzi un bojātu tīkleni pēkšņi atkal varēja redzēt, reizēm ar tādu redzes asumu, kā viņu pēcnācējiem.

"Ciktāl mēs varam spriest, tā ir pastāvīga “atiestatīšana”, un mēs domājam, ka tas varētu būt universāls process, ko varētu piemērot visā organismā, lai atiestatītu mūsu vecumu," teica Sinklērs, kurš pēdējos 20 gadus ir pavadījis, pētot veidus, kā novērst šķietami neizbēgamo – novecošanos. 

"Ja mēs apturam novecošanos, šīm slimībām nevajadzētu notikt. Mūsdienās mums ir tehnoloģijas, lai varētu sasniegt simt gadu vecumu, neuztraucoties par to, ka 70 gados saslimsim ar vēzi, 80 gados - ar sirds slimībām un 90 gados - ar Alcheimera slimību," Sinklērs sacīja klātesošajiem pasākumā “Life Itself”. 

Tāpat Sinklērs uzsvēra, ka pasaule jau tam tuvojas, tas esot burtiski laika jautājums, un lielākā daļa no mums savas dzīves laikā to piedzīvošot. 

Lai gan mūsdienu medicīna risina slimību problēmas, tā nenovērš to pamatcēloni, "kas lielākajai daļai slimību ir pati novecošanās," teica Sinklērs.

"Mēs zinām, ka, mainot kāda orgāna, piemēram, peles smadzeņu, vecumu, novecošanās izraisītās slimības izzūd. Atgriežas atmiņa, vairs nav demences. Es uzskatu, ka nākotnē novecošanās aizkavēšana un atgriezeniskā novecošanās būs labākais veids, kā ārstēt slimības, kas nomāc lielāko daļu no mums,” nobeigumā 

Tēmas