Vai auksta duša patiešām sniedz labumu veselībai?
Tiek apgalvots, ka auksta duša spēj mazināt stresu, palielināt enerģijas līmeni un uzlabot vispārējo veselības stāvokli. Vai tiešām šie apgalvojumi atbilst patiesībai?
Nav daudz pētījumu par aukstas dušas labvēlīgo ietekmi uz cilvēka veselību, tāpēc literatūra ir ierobežota. Lielākais pētījums, kurā piedalījās 3000 cilvēku, tika veikts Nīderlandē, un tajā tika konstatēts, ka cilvēki, kuri katru dienu 30, 60 vai 90 sekundes pēc siltas dušas mēnesi lietoja aukstu dušu, par 29% palielināja savas darba spējas, kā arī slimoja daudz retāk nekā tie, kas ikdienā izmantoja tikai siltu dušu.
Iemesls, kāpēc auksta duša var pasargāt cilvēkus no saslimšanas, joprojām nav skaidrs. Daži pētījumi liecina, ka tas stiprina imūnsistēmu. Čehijā veikts pētījums parādīja, ka trīs reizes nedēļā iegremdēšanās aukstā ūdenī nedaudz uzlaboja "sportisku jauniešu", kas bija vienīgā pārbaudītā grupa, imūnsistēmu. Tomēr, lai pilnībā izprastu ietekmi uz imūnsistēmu, ir vajadzīgi papildu pētījumi.
Ir daži pierādījumi, ka aukstais ūdens aktivizē simpātisko nervu sistēmu, kas ir tā daļa, kura pārvalda reakciju "cīņa vai bēgšana" (automātiska fizioloģiska reakcija uz notikumu, kas tiek uztverts kā bīstams, vai biedējošs). Kad tas aktivizējas, piemēram, aukstā dušā, palielinās hormona noradrenalīna līmenis. Tas, visticamāk, izraisa sirdsdarbības un asinsspiediena palielināšanos, ko novēro, kad cilvēki iegremdējas aukstā ūdenī.
Ir arī pierādīts, ka iegremdēšana aukstā ūdenī uzlabo asinsriti. Auksta ūdens iedarbībā ādas asinsvadi kļūst mazāki, samazinot asins plūsmu. Kad aukstās dušas “tūre” beigusies, ķermenim ir jāsasilst, tāpēc palielinās asins plūsma, jo asinsvadi paplašināšanās dēļ palielinās. Pētījumā, kurā tika pētīta iegremdēšana aukstā ūdenī pēc fiziskas slodzes, tika konstatēts, ka pēc četrām nedēļām asins plūsma uz muskuļiem un no tiem ir uzlabojusies.
