Zinātnieki ir noskaidrojuši ideālo miega ilgumu pusmūžā
Jaunākajos pētījumos atklāts, ka optimāls miega daudzums pusmūža gados ir aptuveni septiņas stundas. Savukārt nepietiekams vai pārmērīgs miega daudzums ir saistīts ar grūtībām koncentrēties, problēmām apgūt jaunas lietas, risināt problēmas un pieņemt lēmumus, vēsta CNN.
Septiņu stundu ilgs miegs ir saistīts arī ar labu garīgo veselību, pētījumā noskaidrots, ka cilvēkiem, kas ikdienā nakts miegam veltīja mazāk vai vairāk par septiņām stundām, bija lielāks depresijas risks un sliktāka pašsajūta kopumā.
"Lai gan mēs nevaram viennozīmīgi apgalvot, ka pārāk maz vai pārāk daudz miega izraisa kognitīvās problēmas, mūsu veiktā analīze, aplūkojot cilvēkus ilgākā laika periodā, šķiet, apstiprina šo ideju," paziņojumā norādījis Ķīnas Fudanas Universitātes profesors un pētījuma, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature Aging”, autors Dzjanfengs Fengs.
"Taču iemesli, kāpēc vecāka gadagājuma cilvēkiem ir sliktāks miegs, šķiet, ir sarežģīti un tos ietekmē mūsu ģenētiskā uzbūve un smadzeņu struktūra,” viņš piebilda.
Pētnieki no Ķīnas un Lielbritānijas analizēja gandrīz 500 000 pieaugušo vecumā no 38 līdz 73 gadiem. Dalībniekiem tika uzdoti jautājumi par viņu miega paradumiem, garīgo veselību un labsajūtu, kā arī viņi piedalījās virknē kognitīvo testu. Gandrīz 40 000 pētījuma dalībnieku bija pieejami smadzeņu attēlveidošanas un ģenētiskie dati.
Citos pētījumos ir konstatēts, ka vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuriem ir ievērojamas grūtības aizmigt un kuri bieži mostas naktī, ir augsts demences attīstības vai agrīnas nāves risks jebkāda iemesla dēļ, savukārt miegs mazāk nekā sešas stundas naktī ir saistīts ar sirds un asinsvadu slimībām.
Viens no iemesliem saiknei starp pārāk maz miega un kognitīvo spēju pasliktināšanos varētu būt dziļā miega traucējumi, kad smadzenes atjauno organismu pēc dienas noguruma un nostiprina atmiņas.
Savukārt Amerikas Miega medicīnas akadēmijas pārstāvis un Dienvidkalifornijas Universitātes Kekas Medicīnas skolas klīniskās medicīnas docents Dr. Radžs Dasgupta, uzsver, ka ilgāks miega ilgums ir saistīts ar kognitīvām problēmām, bet nav līdz galam skaidrs, kāpēc. "Tas iezīmē turpmāko pētījumu un ārstēšanas meklējumus," sacīja Dasgupta.
Lai gan pētījumam bija daži ierobežojumi - tajā tika vērtēts tikai tas, cik ilgi dalībnieki kopumā gulējuši, nevis kāds cits miega kvalitātes rādītājs, piemēram, pamošanās nakts laikā, turklāt dalībnieki ziņoja par savu miega daudzumu, tāpēc tas netika objektīvi izmērīts, autori norādīja, ka pētījumā iesaistīto cilvēku lielais skaits nozīmē, ka secinājumi, visticamāk, ir pamatoti.
