"Pirmo reizi Ināru izdevās atdzīvināt, un tad vairāk nesanāca!" Mediķi stāsta par alkoholismu Latvijā

Ināras stāsts

Decembra beigas, 2018. gads. Inārai (vārds mainīts) ir dzimšanas diena. Ciemos atnāk bariņš draugu uz kopīgu iedzeršanu. Tā kā Ināra jau kādu laiku nav maksājusi komunālos rēķinus, viņai ir atslēgta elektrība. Lai tumšajā laikā telpu izgaismotu, viņa dzīvoklī sadedz sveces.

Vēlāk vakarā draugi dodas prom un Ināra paliek viena ar vairākiem kaķiem, kurus uzņēmusi pie sevis. Sieviete reibumā iemieg, bet kaķi tikmēr apgāž sveces. Dzīvoklis aizdegas.
Šo stāstu Latvijas Radio atklāja Ināras māsas meita Zane, kuras vārds arī ir mainīts. Zanes tantes Ināras dzimšanas diena toreiz beidzās traģiski.

Viņa pastāstīja: "Tas variants, ko mums teica, ka tur tie kaķi ir skraidījuši. Ir apgāzusies svece, un viņa nav paspējusi izmukt, iziet no dzīvokļa. Viņa bija kādu nedēļu intensīvajā uzraudzības nodaļā, un tad viņa nomira. Pirmo reizi viņu izdevās atdzīvināt, un tad vairāk nesanāca."

Zanes tante ikdienā mēdza iedzert. Strādājusi labā darbā un pati esot stāstījusi, ka darba dienās nedzerot. Arī dienā pēc dzimšanas dienas Inārai bija jāstrādā.

Zane norādīja: "Ja cilvēks tiešām nebūtu neko lietojis, viņš būtu paspējis iziet no tā dzīvokļa. Un tad, kad ugunsdzēsēji gāja viņu glābt, mēģināt iznest no dzīvokļa, bija redzams, ka viņa ir rāpojusi uz izejas pusi, bet dūmos kaut kur ir apmaldījusies un nebija paspējusi. Tad viņa saelpojās dūmus un zaudēja samaņu."

Kamēr tante bija intensīvās terapijas nodaļā, Zane jau nojauta, ka tās ir pēdējās tantes mūža dienas. Viņas esot bijušas ļoti tuvas – Ināra nereti pieskatījusi Zani bērnībā.
Zane uzskata, ka bez alkohola šāds gadījums varēja nenotikt.

Cilvēki dzērumā bieži kļūst neuzmanīgi vai pārgalvīgi. Tas diemžēl noved pie dažādām traumām, arī dzīvībai bīstamām situācijām, apstiprina Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD).

NMPD feldšere Lauma Sproga-Jankoviča Latvijas Radio sacīja: "Tas ir visnotaļ bieži. Šādos izsaukumos 30 procenti ir alkohola klātesamība. Un visnotaļ bieži alkohola lietošana ir bijusi par iemeslu tam, ka šāds negadījums ir izraisījies. Jā, ja cilvēks ir apreibinošo vielu ietekmē, viņam apziņa nav skaidra un maņas ir notrulinātas, tad šis cilvēks cieš stiprāk. Teiksim, ugunsgrēkos. Ir gadījies redzēt sadegušus cilvēkus. Visbiežāk tur, kur ir kāds sadedzis, – tur ir bijis arī alkohols."

Vēl alkohols bieži ir klātesošs noslīkšanas gadījumos, stāstīja mediķe. Reibums, pārgalvība un nereti arī ne pārāk laba peldētprasme – tā ir tipiska kombinācija slīkšanas gadījumos.
Ir vēl kāda problēma – ar cilvēkiem reibumā ir grūti sastrādāties, norādīja NMPD mediķe Lauma Sproga-Jankoviča.

Viņa teica: "Visspilgtāk atceros bokseri, kurš bija apreibis, un viņam bija krampju lēkmes. Tas bija izbijis bokseris, miesās ļoti ražens. Es biju divatā ar šoferi, un tā bija ļoti nepatīkama situācija. Radošā izdoma toreiz padarīja savu. Mēs sagaidījām brīdi, kad viņš bija bezsamaņā un panācām to, ka pacientu bija iespējams nogādāt stacionārā. Bet tur bija jāķer brīdis. Bija jābūt ļoti operatīviem. Bet, ja tā tagad padomā, tas tiešām bija apdraudējums pašiem mediķiem."

"Tipiskie piemēri, kad nodaļā guļ 40–50 gadus vecs vīrietis, pie kura nāk mamma. Pacients jau kārtējo reizi alkohola reibumā satraumē galvu, iestājas pie mums uzņemšanā, iestājas pie mums nodaļā. Tad tā mammīte vēl joprojām cer, ka viņš beidzot pārstās dzert. Mēs, protams, arī cenšamies ietekmēt psiholoģiski no savas puses. Bet nu jūs varat iedomāties, cik liela autoritāte es tam pacientam varu būt ikdienā. Viņš, protams, to palaiž gar ausīm," sacīja ārsts.

Vienas receptes, kā mazināt alkoholismu Latvijas iedzīvotāju vidū, nav. Diemžēl reizēm vislabāk strādā tieši traģiskās pieredzes.