Eksperti iesaka vienkāršu un ikdienā veicamu vingrinājumu, kas stiprina gan atmiņu, gan spēju koncentrēties
Dzīvo atceras labāk nekā nedzīvo, kustīgo labāk nekā nekustīgo un skaļo labāk nekā kluso. Eksperti Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā “Revidents” skaidroja, kā ikdienā spēcināt atmiņu un koncentrēšanās spējas.
Neiroloģe Anželika Gudreniece stāstīja, ka zināms atskaites punkts tam, cik laba ir mūsu atmiņa, ir fakts, ka vidēji katrs cilvēks spēj atcerēties 7 vienības.
“Ja mēs nosaucam vai apskatāmies un mēģinām iegaumēt [attēlus, skaitļus vai vārdus] vizuāli, tad vidēji mēs varam atcerēties 7 un plus mīnus divus [simbolus],” norādīja Gudreniece.
Trenējot atmiņu, šo skaitli var palielināt. Taču, ja trenēsim spēju atcerēties skaitļus, šī spēja augs, kamēr mūsu spēja atcerēties, piemēram, vārdus, paliks tāda pati. Tāpēc pēc iespējas vairāk jāveic dažādi atmiņas treniņi.
Psihiatrs un Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra ambulatorā centra "Veldre" vadītājs Māris Taube skaidroja, ka cilvēki lielākoties vislabāk atcerās emocionāli piesātinātas pieredzes:
“Kaut kas tāds iespaidīgs - vai tas ir salūts vai vēl kas. Tās ir tās lietas, kas paliek atmiņā, kas trenē šīs kognitīvās spējas - tieši atmiņu, un tas ir ļoti labi. Tās [emocionāli spilgtās pieredzes] tiešām ir jāattīsta - vai tie ir kādi jauni iespaidi, jaunas vietas.”
Viens gluži vienkāršs un ikdienā veicams vingrinājums, kas stiprina gan atmiņu, gan spēju koncentrēties ir aizvien atrast ko jaunu, kas mūs interesē un ko vēlamies izzināt.
Psihiatrs minēja, ka tas var būt kāds katru dienu izzināts fakts, kas apmierina mūsu interesi. Šos faktus pētot, mēs lūkojam pēc aizvien sev interesantiem atklājumiem un radam ar tiem arī dažādas asociācijas, proti, vizualizējam apgūto:
“Piemēram, es iedomājos, varbūt, kaujas lauku, pārspēku tajā, kā izskatās kāds karavadonis.”
Taube uzsver, ka tādā veidā interesanti mācīties gan mums pašiem, gan arī šādi spilgti izdzīvots un pārdomāts fakts arī ilgāk paliks mūsu atmiņā.
Savukārt, Anželika Gudreniece mudināja katru dienu sevi nedaudz izaicināt un tādejādi arī slīpēt prātu un uzmanību:
“Piemēram, savās mājās sākt ar vienu istabu, kuru jūs pārkārtojat. Piemēram, virtuvi, kurā jūs pārkārtojat visu atvilktņu saturu. Un tajā brīdī, kad jums sākumā ir grūti, jūs pierodat pie jaunās sistēmas, un tas ir šis smadzeņu mācīšanās process.”
Bet tad, kad pie jaunās kārtības jau pierasts, pēc mēneša vai pusotra vēlams no jauna ko savā mājoklī pārkārtot.
Vēl viens ieteikums ir katru dienu atrast citādāku maršrutu, piemēram, no darba uz mājām. Tāpat ikdienā savu prātu var trenēt ar tik šķietami vienkāršām darbībām kā zobu tīrīšana vai matu ķemmēšana. Ja cilvēks ir labrocis, šīs darbības ieteicams veikt ar kreiso roku.
Iespējams, viens no visneierastākajiem veidiem, kā trenēt atmiņu, ir dažādas šķietami vienkāršas lietas, piemēram, iegaumēt iepirkumu sarakstu ar vizuāli spilgtām un iespaidīgām asociācijām. Neiroloģe arī dalījās ar piemēru - ciparu sistēmu, kur skaitļus no 1 - 10 var aizvietot ar ciparam līdzīgu simbolu. Piemēram, viens ir svece, divi - gulbis, bet trīs ir trejžuburs.
Eksperte stāsta, ka dzīvo atceras labāk nekā nedzīvo, kustīgo labāk nekā nekustīgo un skaļo labāk nekā kluso. Tāpēc, veidojot sarakstu ar lietām, kas jāatceras, tas jāpapildina ar atraktīviem attēliem un asociācijām:
“Tātad pirmais - es iedomājos [puķu] pušķi, kas man jāuzdāvina mammai. Un apkārt [tam] lēkā jautra svece. Tas ir pirmais. Otrais - man ir jābrauc uz lidostu un es, nevis pasūtu taksometru, bet gan lielu, koši sarkanu gulbi, kuram uzsēžos virsū, un viņš mani “aizlidina” līdz manai kolēģei. Trešais - jāsalabo telefons. Es iedomājos, kā es viņu uz trejžubura uzspraužu un aiznesu līdz man viņu salabo.”
Gudreniece arī skaidroja, ka jo jautrākas un pat absurdākas būs šādas asociācijas jo vieglāk būs arī atcerēties visu darāmo.
