Tavā dzīvē ir daudz stresa? Izlasi, kā to izmantot savā labā!
Kas ir pirmā lieta, kas tev nāk prātā, domājot par stresu? Pāragri nosirmojuši mati? Kuņģa čūla? Vēlme skriet uz tuvējo jogas studiju? Mēs visi uzskatām stresu par savu ienaidnieku - bet vai tā vienmēr ir taisnība?
Tā ir taisnība, ka negatīvs stress ir viens no toksīniem, ko tu uzņem dienas laikā. Psiholoģe Simona Ravica (Simone Ravicz) atklāj: ”Kādā savā seminārā es klausītājiem uzdevu divus jautājumu: ”Cik no jums domā, ka negatīvais stress ir neatņemama jūsu dzīves sastāvdaļa?” un ”Cik no jums domā, ka jūs paši sevī izraisiet negatīvo stresu?” Es biju pārsteigta par atbildēm. Ne tikai tāpēc, ka daudzi pacēla roku, atbildot uz abiem jautājumiem pozitīvi, bet arī tāpēc, ka tik daudz cilvēku uzskata, ka negatīvais stress ir neizbēgams. Man nevajadzētu būt pārsteigtai. Ja es nebūtu studējusi psiholoģiju un stresa jautājumus jau pēdējos 33 gadus, es būtu atbildējusi uz jautājumiem tieši tāpat. Kad mēs domājam par mūsu ikdienas dzīvi, mēs neizbēgami uzskatām, ka negatīvais stress ir neatņemama dzīves sastāvdaļa.”
No kā īsti rodas negatīvais stress?
Negatīvais stress rodas, ja mums ir apdraudējuma sajūta un sajūta, ka nekontrolējam situāciju. Stresa laikā tavs ķermenis iziet cauri vairākiem fizioloģiskiem procesiem. Notiek asinsspiediena izmaiņas, sirds ritma izmaiņas, elpošanas paātrināšanās, gremošanas sistēma palēninās, muskuļu saspringums, izdalās adrenalīns un kortizols, kā arī citi ķermeņa procesi. Ja mēs esam negatīvā stresā, jebkuras negatīvās sajūtas, ko izjūtam - bailes, nemierīgums, dusmas vai bēdas, paliek intensīvākas, līdz ar to tu uztver dažādus dzīves notikumus ļoti saasināti. Darbā noteiktie termiņi, problemas ar darba kolēģi, paškritika, sastrēguma stunda... Šie būtībā ir nesvarīgi stresi, kas nekādi neapdraud tavu veselību vai dzīvību, bet tu šos sīkumus uztver ļoti nopietni. Tāpēc tu praktiski vienmēr esi stresā.
Ja no stresa neizdodas izvairīties, svarīgi ir pareizi tikt no tā vaļā, taču uzkrātā enerģija reti tiek ”izlādēta” tā, kā to vajag darīt. Ja tavs priekšnieks tevī izraisa stresu, tu diez vai skriesi viņam pretī un negrābsi aiz kakla (lai arī tev to gribētos!). Tātad, negatīvais enerģijas līmenis tevī paaugstinās, nodarot kaitējumu tavam prātam, smadzenēm un ķermenim. Negatīvais stress pazemina kreativitiāti, iespaido atmiņas receptorus, palēnina problēmu risināšanu un lēmumu pieņemšanu.
Kā tu vari samazināt kaitīgo stresu savā ikdienā?
Pirmais solis, ir pievērsies stresa izraisītājam. Piemēram, iracionālajām negatīvajām domām par sevi un pasauli, kas ir bijis tavā galvā, visticamāk, no bērnības. Šīs domas ir rūpīgi apslēptas zemapziņā, un tās sauc par automātiskajām domām. Visbiežāk šīs domas ir melnbaltas, piemēram, “esmu neveiksminieks”, “mani neviens nemīl” un līdzīgi.
Lai atbrīvotu sevi no negatīvās domāšanas, tu vari izaicināt savu prātu domāt racionāli un pozitīvi. Piemēram, atrodi pierādījumus no savas dzīves, kas pierāda, ka neesi neveiksminieks. Ja tu šo vingrinājumu atkārtosi rūpīgi, tas samazinās tavu disfunkcionālo domāšanu un attīstīs pozitīvas domas tavās smadzenēs. Jo vairāk praktizēsi šo metodi, jo pozitīvākas tavas domas raisīsies.
Otrs ierocis, ar ko samazināt savu stresu dzīvē, ir nomainīt to pret pozitīvo stresu. Pozitīvais stress rodas, kad jūti izaicinājumu, nevis apdraudējumu. Tu tici, ka spēj no tā augt un mācīties. Tu tici, ka tev pār to ir kontrole (pat, ja tev nav). Tu aktīvi iesaisties un rodi tam jēgu. Tu tici, ka tavas spējas atbilst prasībām.
Pētnieki Alekss Zautra (Alex Zautra) un Džons Reich (John Reich) atklāja, ka tie, kas izjūt pozitīvu notikumu bez jebkāda stresa (piemēram, naudas saņemšana), neizjūt pozitīvo stresu. Tie, kas dzīvē ir aktīvi un ņem kontroli savās rokās (piemēram, iegūst jaunus draugus, iemācās kādu sporta veidu), izjūt augsta līmeņa pozitīvo stresu, viņiem ir labāka dzīves kvalitāte, labāks garastāvoklis un vairāk sasniegumu. Jo vairāk pozitīvā stresa, jo labāk.
Pētnieki arī atklāja, ka pozitīvais stress izlīdzina negatīvā stresa ietekmi uz prātu, smadzenēm un ķermeni. Tas nostiprina imūnsistēmu, paaugstina labā holesterīna līmeni, atjauno muskuļaudus, pozitīvi ietekmē fizisko stāvokli un uzlabo smadzeņu attīstību. Ceļošana apkārt pasaulei vai braukšana ar sacīkšu auto var izraisīt pozitīvo stresu tikai dažiem. Notikumiem, kas izraisa pozitīvo stresu, nevajag būt dārgiem vai riskantiem. Tādas aktivitātes kā hobiji, pastaigas, valodu mācīšanās var izraisīt pozitīvo stresu daudziem cilvēkiem.
Nākošreiz, kad tu atrodies šķietami negatīvā situācijā, uzdod sev ļoti būtiskus jautājumus: Vai es šo situāciju spēju uztvert kā izaicinājumu, nevis biedu? Vai man ir kontrole pār situāciju? Vai ir kāds veids, kā es varu no šīs situācijas mācīties? Šie jautājumi jums norādīs virzienu, lai negatīvo stresu pārvērstu par pozitīvo stresu.
mammauntetiem.lv / Foto: shutterstock
