Cilvēka smadzenes laika gaitā samazinājušās
Sešu miljonu gadu laikā, kopš cilvēka senči atdalījās no pārējiem primātiem, aizejot pa savu evolūcijas ceļu, mūsu smadzenes palielinājās četras reizes. Tomēr kopš pēdējā ledus laikmeta vērojams pretējs process - tas samazinājušās.
Mūsdienu cilvēka smadzenes ir nedaudz mazākas nekā priekštečiem pirms 100 000 gadu, un īpaši manāmi tas kļuva pirms 3000 gadu. Iemesli pagaidām nav skaidri, bet savu hipotēzi izvirzījusi amerikāņu zinātnieku grupa, kurā darbojas antropologs, uzvedības biologs un evolūcijas neirobiologs. Pētījums publicēts žurnālā "Frontiers in Ecology and Evolution".
Zinātnieki par pamatu ņēma skudru smadzenes. Kas kopīgs varētu būt mums ar miljons reižu mazākām smadzenēm? Ar pašu orgānu īsti nē, bet runa ir par uzvedību. Līdzīgi skudrām mēs veidojam lielas, sarežģītas struktūras pēc klanu vai nacionālā principa, kas balstās uz darba dalīšanu (arī skudrām ir celtnieki, karavīri, lauksaimnieki un, protams, valdnieces).
Analizējot darba skudru smadzenes, pētnieki secināja, ka tās ir pielāgotas efektīvam darbam tieši grupās. Iespējams, arī cilvēka smadzenes veidojušās kolektīvas apziņas iespaidā, kad savstarpēji dalāmies ar zināšanām un pieredzi.
Katram atsevišķajam indivīdam tas ļauj brīvo intelektuālo potenciālu izmantot daudz efektīvākam šaura loka uzdevumu risinājumam. Proti, katrs nevar zināt visu, toties viens prot būvēt mājas, cits labot auto, ārstēt cilvēkus vai vadīt lidmašīnu, visiem kopā veidojot veiksmīgu sistēmu.
