Nesamērīgi augstas prasības un zems atalgojums: iesmesli, kas visbiežāk darbā rada psihiskās veselības riskus

Psihoterapeite skaidroja, ka emocionālo spriedzi darbiniekiem rada tas, ka darba devējs viņu ir noslogojis ar nesamērīgu darba apjomu, darbā jāpavada ilgas stundas, lai izpildītu darba prasības un mērķus, kā arī nelīdzsvarotība starp darbinieka centieniem un darba atlīdzības apjomu.

Otrs biežākais iemesls, kas rada psihiskās veselības pasliktināšanos, esot autonomijas ierobežošana, kas izpaužoties kā ietekmes trūkums darba veikšanas procesā, neelastīgs darbalaiks, zema paškontrole pār savu darbu, kad nepieciešams visu saskaņot un nedrīkst rīkoties brīvi. Situāciju pasliktinot neieklausīšanās darbiniekā par darba procesu uzlabošanu, piebilda Pumpure.

Kā trešo biežāko iemeslu, kas rada emocionālo spriedzi, ārste-rezidente minēja nesakārtotu darba menedžmentu, proti, darba vidē ir pretrunīgas prasības, trūkst lomu skaidrības, ir neskaidri uzdevumi un mērķi no vadības. Arī neefektīva komunikācija, vadības vai kolēģu atbalsta trūkums pastiprina risku, ka kāds no darbiniekiem sāk biežāk slimot.

Emocionālo spriedzi radot arī situācijas, kad darbiniekam uztic prasmēm neatbilstošus pienākumus un sarežģītus uzdevumus, vai arī tieši pretēji - prasmīgam darbiniekam dod pārāk vienkāršus uzdevumus. Pumpure skaidroja, ka abos gadījumos darbinieks zaudē motivāciju pildīt daba pienākumus. Emocionālo spriedzi radot arī slikti pārvaldītas organizatoriskas izmaiņas.

Psihoterapeite kā ceturto psiholoģiskās veselības risku iemeslu minēja attiecību spriedzi. Viņa skaidroja, ka emocionālā spriedze kāpj, kad darbinieks piedzīvo pazemošanu, iebiedēšanu un mobingu, kas palielina izdegšanas un depresijas risku ne tikai "upurim", bet arī visai komandai. Kā norādīja Pumpure, ja darba vietā mobings tiek uztverts kā normāls, tad darbiniekiem katru dienu ir paaugstināts stresa līmenis. Tas novedot pie biežām slimības lapām, izdegšanas un zemas produktivitātes.

Pumpure minēja, ka attiecību spriedze darba vietās varot novest arī pie emocionālas, fiziskas vai seksuālas vardarbības. Ārste-rezidente izcēla, ka lielākā daļa cilvēku uzskata, ka vardarbība ir tikai fizisks uzbrukums, taču darba vietās vardarbība varot būt arī emocionāla.

Lai novērstu psihiskās veselības riskus, Pumpure rosina darbā veidot emocionāli atbalstošu vidi, kas nav naidīga un var palīdzēt mazināt emocionālo spriedzi. Darba devējiem ārste-rezidente rekomendē informēt darbiniekus par emocionālā atbalsta iespējām darbā, kā arī iesaistīt darbiniekus lēmuma pieņemšanā. Pumpure norādīja arī uz veselīga darba laika noteikšanu, darbinieku autonomijas uzlabošanu un līdzsvara stiprināšanu starp darbu un privāto dzīvi. Arī darbinieka prasmēm un interesēm atbilstošu pienākumu uzdošana motivē un palielina darbinieka interesi par darba izpildi, skaidroja psihoterapeite.

Pētniece norādīja, ka darbā kolēģi depresiju var atpazīt pēc vairākām izteiktām pazīmēm, piemēram, novērojams, ka cits kolēģis nepārtraukti ir neapmierināts, nespēj koncentrēties, bieži slimo, regulāri sūdzas par sāpēm, kā arī vērojamas grūtības pabeigt projektus. 

Viņa norādīja, ka parasti cilvēki ar depresiju "guļ kā lāči" vai arī cieš no sekla miega, naktīs mostas, jo raizējas par darāmajiem pienākumiem darbā, pastiprināti ēd vai tieši pretēji - ēstgriba samazinās. Depresiju var atpazīt arī pēc nemiera, skumjām, vieglas aizkaitināmības, prieka zuduma un pastiprinātas vainas un bezspēcības sajūtas. Kā atzina Pumpure, bieži vien šīs pazīmes darbinieki komunikācijā identificē kā "motivācijas trūkumu".

Savukārt trauksmes pazīmes var atpazīt pēc nervozitātes, saspringuma, nespējas nomierināties, pārmērīga satraukuma par dažādām lietām, grūtībām atslābināties, ātras aizkaitināmības un bailēm par kādu šausmīga notikuma tuvošanos. 

Psiholoģe un SIA "Triviums apmācība" pasniedzēja Ieva Vaine atzina, ka daudzi darbinieki sūdzas par pārslodzi un novēro savā ikdienā stresa efektus. Psiholoģe mierināja, ka visi var tikt galā ar stresu, taču, ja to uzkrāj, tas var pārvērsties par nopietnām veselības problēmām.

Viņas pieredze liecina, ka ir divu veidu darbinieku grupas: viena grupa apzinās pastiprināto stresu, piedzīvo nogurumu un pārslodzi, taču ir meklējuši palīdzību psihiskās un fiziskās veselības stimulēšanai, un šos mehānismus integrē darba vidē, bet otra grupa - cieš no stresa tik ilgi, līdz sāk piedzīvot fizisku simptomātiku. Psiholoģe atzina, ka mazākā daļa cilvēku meklē palīdzību un risinājumus, savukārt lielākā - piedzīvo regulāru izdegšanu.

Vaine skaidroja, ka jauni ieradumi stiprākai psihiskai veselībai nerodas dažu dienu laikā - tam ir vajadzīgs ne mazāk kā pusgads, jo katram cilvēkam ir sava pieredze ar stresa kontroli. Viņa piebilda, ka ne vienmēr cilvēka izstrādātie stresa kontroles mehānismi ir psihiski veselīgi, tāpēc ir nepieciešams ilgs laiks, lai tos izmainītu ieradumu līmenī.

Ja cilvēks norāda uz riebumu pret darbu, regulāri domā par darba vietas maiņu vai viņu kaitina kolēģi - tās ir izdegšanas pazīmes, komentēja Vaine, atzīmējot, ka šādā gadījumā jādomā, ko darīt tālāk, lai to mainītu.

Vaine norādīja, ka viens no efektīvākajiem veidiem cīņai pret stresu ir fiziskās aktivitātes, piemēram, sports vai vienkāršas pastaigas un elpošanas vingrinājumi. Psiholoģe atzīmēja, ka elpošana kombinācijā ar attieksmes maiņu palīdz cilvēkam tikt galā ar nepatīkamām vai konflikta situācijām. Brīdī, kad cilvēks piedzīvo neērtu brīdi, cilvēkam ir divas reakcijas - bēgt vai cīnīties. Abas reakcijas reizē nevarēs strādāt, jo prāts nespēj pildīt šīs abas funkcijas reizē. Kā skaidroja eksperte, brīžos, kad cilvēks izvēlas cīnīties, viņš, piemēram, paceļ balsi, savukārt bēgšanā - piekrīt visam, ko cilvēkam uzdod, ar mērķi ātrāk noslēgt nepatīkamo sarunu, stāstīja psiholoģe.

Viņa uzsvēra, ka cilvēkus jebkurā vietā iedvesmo "miera ostas" jeb cilvēki, kas prot par sevi parūpēties. Vaine atklāja, ka šādi cilvēki iedvesmo pārējos, jo viņiem rodas interese par cilvēka mehānismiem rūpēs par sevi.