Gaužām sāpīgi. Diemžēl daļai bērnu šīs vasaras prieki jau ir beigušies

Bērnu slimnīcas mediķiem pēdējā laikā ir darba pilnas rokas - palīdzība vajadzīga gan daudziem traumas guvušiem bērniem, gan tiem, kas karstajā laikā cīnās ar dažādām infekciju slimībām.

Speciālisti novērojuši - tiklīdz ir labi laika apstākļi, tā pieaug bērnu un jauniešu traumu skaits. Īpaši šogad, kad bērniem nav bijusi iespēja aiz braukt uz sporta nometnēm un organizēti pavadīt brīvo laiku, daudzi ir noilgojušies pēc kustībām, pēc būšanas ārā.

Jākustas, bet drošā veidā

"Protams, mūsu ārsti saka, ka tas viss ir jādara, bet tas ir jādara drošā veidā. Protams, mēs nekad nevarēsim novērst visas traumas, nobrāzumus un kritienus, bet daudz ļoti nopietnu traumu mēs varētu novērst, ja mēs vasaras izklaides un tām paredzētās lietas lietotu tām paredzētajā veidā - pareizi," Zaldāte-Rozentāle teica.

Mediķi aicina vecākus īpaši nepārdzīvot par sīkiem sasitumiem un nobrāzumiem, kas gadās katram bērnam, bet gan domāt par to, kā novērst nopietnu traumu iespējas.

Ķivere, kas pasargā no nopietnām galvas traumām

Vasaras laikā bērniem ļoti patīk atpūsties ar dažādiem braucamajiem: "dipdapiem", skrejriteņiem, skrituļdēļiem, skrituļslidām, velosipēdiem utt. "Ļoti būtiski, ka mēs to darām atbilstoši noteikumiem, piemēram, bērniem pilnīgi noteikti galvās ir ķiveres. Mēs, bērnu vecāki, par to varam parūpēties."

Bērnu slimnīcas pārstāve uzsvēra, ka galvas traumas, kas gūtas, lietojot dažādus braucamos, var būt ļoti, ļoti nopietnas. "Ja bērni nobrāzīs ceļus, ko viņi izdara ļoti bieži pat skrienot, tad traumas nebūs tik nopietnas."

Taču, braucot no neliela kalna ar salīdzinoši mierīgo "dipdapu", var attīstīt pietiekami lielu ātrumu, un sadursmes gadījumā trauma var būt nopietna. "Galva ir viena no vietām, kas mums ir jāsargā."

Aizsargi nopirkti, bet stāv plauktā nelietoti

Skrejriteņu un skrituļslidu cienītājiem ir pieejami arī labi elkoņu un ceļu aizsargi, jo kritieni, īpaši mācību laikā, ir ļoti bieži. "Loģiska vēlme ir pasargāt arī ceļus un elkoņus."

Bieži vien vecāki ir iztērējuši naudu un iegādājušies labu drošības aprīkojumu, taču braukšanas laikā bērni to nelieto. "Mums šīs lietas ir mājās, bet mēs nepārliecināmies, ka tās tiek lietotas, īpaši pusaudža vecumā," slimnīcas pārstāve raksturoja bieži sastopamu situāciju.

Pasargāt arī pusaudžus no smagām traumām

Diemžēl dažādas traumas guvuši pusaudži veido diezgan lielu daļu Bērnu slimnīcas pacientu. "Pusaudži ir viena no lielajām pacientu grupām, kas pie mums ir, jo vecākiem liekas, ka bērni ir paaugušies un nekā daudz nevar ietekmēt viņu traumatismu."

Taču speciālisti atgādina, ka arī pusaudžiem būtu vajadzīgs skaidrojums par drošu atpūtu. Ar viņiem var runāt par sekām, kādas mēs negribam piedzīvot traumējoties. Vecāki joprojām var ietekmēt pusaudžu atpūtas paradumus, kā arī rādīt priekšzīmi ar savu piemēru.

Mediķi norāda, ka arī pusaudžiem vajadzētu valkāt ķiveres, braucot ar velosipēdiem, skrituļslidām, skrejriteņiem utt. Pusaudži var attīstīt daudz lielāku braukšanas ātrumu nekā mazie bērni, tāpēc ķiveres var viņus pasargāt no nopietnām traumām.

Jāatceras, ka nepilngadīgie var iekļūt arī ceļu satiksmes negadījumos, ko izraisa kāds cits braucējs. Tāpat uz ceļa var būt nesen nokritis koks, kāds var pēkšņi izskriet priekšā vai strauji apstāties. Tāpēc katra lieta ir jālieto pareizā veidā, kā to nosaka likumi un ražotāja noteiktās drošības prasības.

Turklāt jāpiemin, ka ne visi drošības aprīkojumi maksā ļoti dārgi. Piemēram, ne vienmēr bērnam vajadzīga veloķivere, kas maksā 200 eiro. Noderīga var būt arī ķivere par 20 eiro.     

Pusaudži lēkā pa batutu, zem kura spēlējas mazie brāļi un māsas

Zaldāte-Rozentāle norādīja, ka pusaudži un citu vecumu bērni gūst traumas ne tikai uz ceļa, bet arī lēkājot batutos. Tāpēc ir svarīgi ievērot drošības noteikumus, lietojot batutu, piemēram, ja ir paredzēts, ka tajā var lēkāt tikai viens cilvēks, tad nevajadzētu tajā atrasties veselam baram jauniešu.

Batutam noteikti jābūt ar aizsargtīklu, tam jābūt pareizi uzstādītam, tas nedrīkst būt nolietots un saplīsis. Pieaugušajiem arī vajadzētu sekot līdzi batuta atrašanās vietai - labāk to novietot zālājā nevis uz betona, flīzēm vai bruģakmeņiem. Kritiena gadījumā zālājs var palīdzēt mazināt traumu smagumu.

Vecākiem arī jāpārliecinās, ka brīdī, kad pusaudži lēkā pa batutu, zem tā nespēlējas mazākie brāļi un māsas. Var gadīties, ka lielie viņus nepamana un lēkā pa virsu. "Esam klātesoši, redzam un paredzam situācijas! Mēs to spējam!" Bērnu slimnīcas pārstāve aicināja vecākus.

Visi pieaugušie pieskata visus bērnus

Vēl būtiski vienoties, kurš no pieaugušajiem pieskata bērnus. Labāk, ka vienojas par vienu cilvēku, kurš uzņemas atbildību par bērniem, nevis "visi pieskata visus".

Mēdz gadīties, ka bērnus nepieskata neviens pieaugušais, jo katrs vecāks ir domājis, ka visus bērnus pieskata citi vecāki.

Bērns var noslīkt arī piemājas baseinā

Īpaši būtiski ir atvases pieskatīt, atpūšoties pie ūdeņiem, jo bērni mēdz slīkt. "Nesen mums bija gadījums ar slīkšanu piemājas mazajā, piepūšamajā baseinā, jo bērniņš bija izslīdējis no peldriņķa.

Ja ir runa par atpūtu pie ūdens, tad tur vecākiem ir jābūt klāt visu laiku. Tur nav varianti, ka bērns ir ūdenī, bet vecāki ir krastā 10 metru attālumā. Labāk ir iet ūdenī iekšā kopā ar bērnu un visu laiku sekot līdzi, lai situācija tiešām ir droša," viņa uzsvēra.

Pie ūdeņiem telefonos nesēžam!

Atpūšoties pie ūdeņiem, vecākiem nevajadzētu "sēdēt" telefonos, bet gan uzmanīt bērnu aktivitātes. Jāapzinās, ka nav droša bieži vien pie ūdeņiem sastopamā situācija, kad vecāki ir iegrimuši sociālajos tīklos, bet bērni tikmēr peldas pa ūdeni.

"Bērni slīkst arī klusu, īpaši tad, ja viņi ir kautrīgi, zina, ka ir pārkāpuši noteikumus, ir aizrāvušies vai vienkārši pārāk piekusuši. Mēs varam to nepamanīt! Tas mirklis var būt ļoti īss, kad bērns peldvietā ir nokļuvis kādā dziļākā vietā." Tāpēc bērnu aktivitātes pie ūdeņiem visu laiku ir jāuzrauga - vecākiem ir jābūt pilnībā klātesošiem, nevis tikai ik pa brīdim jāuzmet acis, lielāko daļu uzmanības veltot telefonā esošajam saturam.

"Ja bērns ir iesnaudies, mēs varam palasīt ziņas, un nekas traks nenotiks. Arī tad, ja viņš mājās spēlējas ar klucīšiem, tā situācija ir salīdzinoši daudz drošāka, bet ūdens nebūtu tā vieta, kur pazaudēt modrību." Ūdens aktivitāšu laikā mobilo tālruni labāk ielikt kabatā vai somā.

Bīstamie magnēti un baterijas

Zaldāte-Rozentāle arī piebilda, ka neatkarīgi no gadalaika vecākiem vajadzētu darīt visu iespējamo, lai bērni nenorītu dažādus bīstamus svešķermeņus, īpaši magnētus un baterijas. Mediķiem regulāri jāpalīdz bērniem, kas norijuši šīs lietas, tāpēc viņi aicina pieaugušos pārliecināties par pultīm, pulksteņiem, rotaļlietām un to drošumu.

Magnētu un bateriju norīšana var būt ļoti, ļoti bīstama bērnu veselībai. Tie var pat apdraudēt dzīvību un radīt paliekošus veselības bojājumus, ko bērns vēlāk jutīs visu dzīvi. "Šīs divas lietas vienmēr ļoti, ļoti jāuzmana."

Omītes zāļu skapīti pārvietot uz augstākiem plauktiem

Arī medikamenti un dažāda veida sadzīves ķīmija būtu turama tālāk no maziem bērniem. Vasarā par to būtu jāaizdomājas īpaši tad, ja bērnus kādu laiku pieskata vecvecāki vai citi cilvēki, kas ir piemirsuši, ko nozīmē mazāki bērni un ar viņiem saistītie drošības riski.

Piemēram, ja omītei ikdienā zāles stāv pie gultas, tad mazbērnu pieskatīšanas laikā vecākiem būtu jāpalūdz tās pārvietot augstāk. Arī tad, ja medikamenti atrodas omītes somā, bērni nedrīkst tiem piekļūt. "Ja lieta būs redzama, bērnam radīsies interese un droši vien viņš izdomās, kā tai tikt klāt."

Drošības jautājumus vasarā vajadzētu pārrunāt ne tikai ar vecvecākiem, bet arī citiem pieskatītājiem. "Aicinām pārrunāt pamata lietas ar cilvēku, kurš bērnu pieskatīs. Ne tikai to, kas bērnam garšo vai negaršo, bet arī par to, kā bērnu pasargāt no dažādām sadzīviskām traumām."

Nemācam stāvēt uz palodzes

Vasara ir arī laiks, kad pieaug bērnu izkrišanas riski pa logiem, no balkonu malām. "Tas ir pieskatīšanas un drošības jautājums. Nekādā gadījumā nemācam bērniem stāvēt uz palodzēm un neatstājam viņus vienus uz balkoniem! Bieži šādas traumas nav, bet, kad tās ir, tās ir ļoti nopietnas. Diemžēl tās joprojām notiek - nav tā, ka tādu vairs nebūtu."

"Bērnu uzdevums ir badīt vasaras priekus, bet pieaugušo uzdevums ir rūpēties par drošību un skaidrot nepieciešamību ievērot visus noteikumus, ko mēs viņiem uzliekam." Protams, katram vecumam un bērna raksturam ir jāatrod piemērotākais veids, kā to izskaidrot.

Smagas traumas guvušajiem bērniem vasara ir beigusies

Sarunas noslēgumā Zaldāte-Rozentāle citēja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu traumu, ortopēdijas un mugurkaula ķirurgu Jāni Upenieku, kurš teicis, ka bērniem ar smagiem lūzumiem un nopietnām galvas traumām šī vasara jau ir beigusies. Viņiem atlikušā vasaras daļa paies, lai ārstētos un rehabilitētos. "Viņi šogad vairs nevarēs baudīt vasaru klasiskā izpratnē. Tādu bērnu diemžēl ir pietiekami daudz."

Vecākiem jāapzinās, ka katrai bērnu vecuma grupai ir raksturīgas savas traumas. Tāpat jāpazīst savas atvases - ir bērni, kuriem vairāk patīk risks un azarts, bet citi ir mierīgāki un labprāt spēlējas un atpūšas lēnākā veidā.

"Protams, traumas var gūt jebkurš. Katram vecākam ir jāseko līdzi un jāapzinās, ka bērna spēku pieaugums nozīmē ne tikai to, ka viņš var drošāk staigāt un tāpēc vairs nekritīs, bet arī to, ka viņš var izdarīt citas jaunas un iepriekš neprognozētas lietas. Ja mēs esam klātesoši, tad mēs redzam un spējam prognozēt situāciju."

Pamatlietas par bērnu traumatismu, iespējām to novērst un kā rīkoties, ja trauma jau gūta, var uzzināt šeit.