foto: Shutterstock
Aizvest vecmāmiņu uz slimnīcu, lai nomirst tur; mediķi novērojuši nepatīkamu tendenci
Ārsts aicina sabiedrību padomāt par saviem tuviniekiem, vecākiem, jo mēs visi reiz būsim tādā pašā vecumā un mums arī būs vajadzīga palīdzība.
2021. gada 22. jūnijs, 04:55

Aizvest vecmāmiņu uz slimnīcu, lai nomirst tur; mediķi novērojuši nepatīkamu tendenci

Jauns.lv

Lai gan tas izklausās šausmīgi, slimnīcās ir arī tādi pacienti, kuru tuvinieki ir atteikušies no viņu aprūpes mājās un var pat teikt, ka viņi ir atvesti uz slimnīcu nomirt. Mediķi arī novērojuši, ka pirms Jāņiem, Ziemassvētkiem un citām garajām brīvdienām uz slimnīcu atved vecus ļaudis, lai viņus nevajadzētu aprūpēt mājās.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas centra vadītājs Valērijs Ratobiļskis intervija portālam Jauns.lv saka: "Es teikšu godīgi: mani un manu personālu šokē gadījumi, kad radinieki savus piederīgos, vecākus, kuri atrodas aprūpējamā stāvoklī un kuriem nav nepieciešama neatliekama palīdzība vai ārstēšana, tomēr atsakās ņemt uz mājām, kopt un aprūpēt.

Tā ir sociāla problēma mūsu valstī - tādus pacientus mēs esam spiesti pārvest uz reģionālām slimnīcām, kur viņi var tikt aprūpēti."

Atrunas ir visdažādākās

Ārsts aicina sabiedrību padomāt par saviem tuviniekiem, vecākiem, jo mēs visi reiz būsim tādā pašā vecumā un mums arī būs vajadzīga palīdzība.

Ratobiļskis atturējās komentēt cilvēku iemeslus, atsakoties ņemt tuviniekus uz mājām, jo slimnīcas personāls neuzdod jautājumus, bet tikai uzklausa atteikumus. Protams, mediķi dzird dažādas atrunas, kāpēc radi atsakās ņemt tuviniekus mājās, piemēram, radi stāsta, ka viņiem ir grūti aprūpēt ilgstoši slimu pacientu mājās, tāpēc ved viņu uz slimnīcu.

Šādu atteikumu ņemt tuvinieku uz mājām ir diezgan daudz. Turklāt pēdējā laikā šis jautājums aktualizējas vēl vairāk.

Lūdz vecmāmiņai gultu slimnīcā

Arī slimnīcas Komunikāciju daļā saskaras ar šo problēmu, jo nereti iedzīvotāji vēršas pie nodaļas speciālistiem ar jautājumu, "ko darīt ar tuvinieku gados, kuru izraksta no slimnīcas". Tuvinieki lūdz atrast vecmāmiņai gultu kaut kur slimnīcā, jebkurā no nodaļām.

Taču lielajām universitātes slimnīcām nevajadzētu meklēt gultas pacientiem, kurus mājās varētu aprūpēt radinieki. Lielās slimnīcas primāri paredzētas sarežģītākajiem, smagākajiem gadījumiem, nevis hronisko slimību pacientu aprūpei. Slimnīcā nav atsevišķa korpusa vai struktūrvienības, kurā varētu šos cilvēku izmitināt.

Nav normāli aizvest vectētiņu uz slimnīcu nomiršanai

Problēmu varētu risināt ar dialogu un sabiedrības audzināšanu par šiem jautājumiem. Tāpat slimnīcā novērots, ka pietrūkst izpratnes par cilvēku dabisko aiziešanas procesu. Daļai cilvēku liekas, ka ir normāli aizvest savu vecmāmiņu un vectētiņu uz slimnīcu nomiršanai. Tāpēc mediķu darbā ir jānes liela psiholoģiskā nasta - jāsazinās gan ar tuviniekiem, gan vientuļajiem pacientiem.

Veco ļaužu pievedums pirms svētkiem

Mediķi jau novērojuši, ka pirms Jāņiem, Ziemassvētkiem un citām garajām brīvdienām uz slimnīcu atved vecus ļaudis, lai viņus nevajadzētu aprūpēt mājās. Pirms garajām brīvdienām senioru skaits slimnīcā parasti palielinās, lai gan nereti izrādās, ka ātrās palīdzības izsaukums nav īsti pamatots un vecvecākiem nav akūtu indikāciju, lai uzturētos un ārstētos universitātes slimnīcā.

Ratobiļskis atzina, ka šādi gadījumi ir biežs iemesls, kāpēc slimnīcā rodas konflikta situācijas ar tuviniekiem par pacientiem.

Samelo, ka vecmāmiņa nokrita

Arī pirms ģimenes ceļojumiem vecvecākus mēdz atvest uz slimnīcu, pat melojot, ka vecmāmiņa jūtas savārgusi un ir nokritusi. Kad vecā sieviete ir slimnīcā izmeklēta, aprūpēta, apčubināta un pabarota, viņa atklāj, ka patiesībā nav kritusi.

Kad šādos gadījumos mediķi zvana tuviniekiem, ka vecmāmiņai viss ir kārtībā un var braukt viņai pakaļ, radinieki atbild, ka jau atrodas lidostā un varēs vecmāmiņu atkal paņemt uz mājām tikai pēc nedēļas, kad atgriezīsies no ceļojuma.

Arī tuviniekiem vajadzīga palīdzība

Slimnīcā saprot, ka veca un slima tuvinieka aprūpe var būt ļoti smaga, tomēr nevajadzētu atstāt vecvecākus slimnīcā, bet gan ņemt viņus mājās. Valstiskā līmenī būtu jāpadomā, kā ģimenes, kas aprūpē vecos un slimos ļaudis, varētu saņemt kādu atbalstu un vismaz uz laiku piesaistīt kādu kopēju, lai paši varētu kādu dienu atpūsties un kaut kur aizbraukt.

Tāpat būtu vērtīgi, ja būtu programmas, kurās tuvinieki varētu apgūt prasmes un zināšanas, kā mājās aprūpēt smagi slimus tuviniekus. Aprūpe ir ne tikai fiziski, bet arī emocionāli smaga, turklāt prasa gan laiku, gan finanses.

Tendence atteikties no tuvinieku aprūpes mājās saistīta arī ar mūsdienu laikmetu. Šodien no 40 un 50 gadus veciem cilvēkiem, kuriem jāaprūpē tuvinieki, prasa ļoti daudz arī citās jomās, piemēram, ikdienā ir daudz un intensīvs darbs, dažādas darīšanas un skriešanas. Tāpēc slimnīcā nenosoda tuviniekus, kuri nevēlas savus vecvecākus ņemt uz mājām, taču aicina aizdomāties, kā mēs katrs rīkotos šādā situācijā.