5 bīstamākie paradumi, kuru dēļ mēs nekontrolēti uzbarojamies

Jā, jā, tieši tā, nepārlasījies! Pirmkārt, tauki rada sāta sajūtu, un tā vietā, lai aprītu puskilogramu jogurta ar 0% tauku saturu, tu noēdīsi vien mazo iepakojumu pilnpiena jogurta. Otrkārt, papēti, ar ko ražotāji aizstājuši taukus produktā, kur tiem pēc būtības ir jābūt: tie būs ogļhidrāti (ciete, cukurs) vai e-vielas, kas mēģinās pieveikt to, kas pa spēkam tikai taukiem. Ar ko tie slikti? Kāda teorija apgalvo, ka organisms ar lielāko daļu mūsdienu e-vielu nezina, ko iesākt (nespēj izvadīt), tāpēc naski paslēpj mūsu pašu taukšūnās. Savukārt ogļhidrātus ķermenis fiksi, fiksi sagremo, radot tūlītēju cukura līmeņa paaugstināšanos, kas tikpat ātri noplok, radot bada lēkmi. Un, treškārt, paskaties, cik liela ir kaloriju atšķirība “normālajam” produktam un tā beztauku vai maztauku versijai – dažbrīd būsi ļoti pārsteigta! Tātad, ko secinām: ja mājas apstākļos nav iespējams uztaisīt konkrēto maztauku vai beztauku produktu, tad labāk izvēlies tā „taukaino” versiju.

2. Pārāk lielu kumosu košana

Visas zinām par lēno ēšanu – vēders tikai pēc 20 minūtēm ziņo smadzenēm, ka pietiek ēst, tāpēc lēnēdāji vidēji uzņem par 66 kcal mazāk vienas maltītes laikā. Tā vēl joprojām ir tiesa. Bet, izrādās, ne mazāk svarīgs ir kumosu lielums. Žurnālā “American Journal of Clinical Nutrition” publicētajā pētījumā atklāts, ka tie, kas kož lielākus kumosus, vidēji patērē par 52% vairāk kcal vienā ēdienreizē. Turklāt  novērots, ka mazkumosu kodēji labāk barību sakošļā, tātad vidēji arī ēd lēnāk.  Kā tad likums skan? Ēd lēni un maziem kumosiem, un apēdīsi par kādām 70% kcal mazāk!

Ka limpenes ir sliktās, to zina pat pirmklasnieks. Bet kā ar sulām? Tāpat kā ir skāba krējuma izstrādājums, tā ir arī sulas izstrādājums, zem kura var pabāzt visus brīnumus tetrapakās un pudelēs, kam ar svaigiem augļiem/dārzeņiem ir bijis tikpat liels sakars, cik vidējam Latvijas iedzīvotājam ar Baraku Obamu. Jaunākās tievēšanas teorijas vispār paredz drastisku augļu un saldu dārzeņu ierobežošanu cukura dēļ, nemaz nerunājot par šādiem sulveidīgajiem, kas ir tikai plikas kalorijas bez jebkādas pievienotās vērtības. Tāpēc, kad slāpst, jāstiepj roka pēc parasta plika ūdens. Kādā amerikāņu pētījumā atklājās, ka, izdzerot divas glāzes ūdens pirms maltītes, apēsts tika par 30% mazāk. Vācu pētnieki savukārt noskaidrojuši, ka 6 glāzes ledusauksta ūdens dienā paātrina vielmaiņu, rezultējoties 50 zaudētās kcal, kas ir pietiekami, lai gadā zaudētu 2,3 kilogramus.

4. Porciju ignorēšana un pārāk lielu šķīvju izmantošana

Nekādu itāliski viesmīlīgu makaronu bļodu galdam pa vidu, ja interese ir tauku mētelīša ātrākā dilšanā. Žurnālā “Obesity” publicētajā pētījumā atklāts, ka cilvēki šādi apēd par 35% vairāk maltītes laikā nekā gadījumos, ja viņiem pasniedz ēdienu jau sadalītu porcijās. Tas tamdēļ, ka lielākai daļai slinkums doties pēc papildporcijas. Tieši tāpat jāaizmirst par lieliem šķīvjiem. Protams, tie ir daiļāki, bet lietojami tikai ar nosacījumu, ka tiek uzlikta tā pati karote rasola, kas ietilpinās mazākajā šķīvī. Un ko ielāgojam? Visu porcijās un mazos šķīvjos!

Alabamas universitātes pētījumā noskaidrots, ka tie, kas  emocionālo stresu „noēd”, ir 13 reizes biežāk aptaukojušies. Atmetot psihoterapeitiskus smalkumus, ātrākais veids, kā emocionālās ēšanas apburto loku pārraut, ir aizstāt to ar  fiziskām aktivitātēm, precīzāk – tīrīšanas darbiem. Dusmas? Skumjas? Garlaicība? Roka pati sniedzas pēc šokolādes/saldējuma/čipsiem? Savaldi to un sāc pucēt, mazgāt, slaucīt putekļus. Ja mājsaimniecība maza un viss jau tā, kā aizvakardien, izmēzts, ķeries klāt slinkāko radinieku mājokļiem, kopējai trepju telpai vai jebkam citam, kas prasās būt sakārtots (vai mazums miskastes mums apkārt?). Pēc tam ne tikai labi padarīta darba sajūta garantēta (vainas izjūtas vietā), bet „kārtīgāka” domāšana un jau uzņemto kaloriju patērēšana arī. Bet, kas vēl svarīgāk, salauzta sirds vairs nebūs ekvivalenta 10 „Vecrīgām”, bet gan Jāņonkuļa beidzot sakārtotās virtuves svaigajai smaržai.