Mediķi aizvien biežāk cīnās par 30 līdz 60 gadus vecu Covid-19 pacientu dzīvībām
Slimnīcu novērojumi liecina, ka mediķi aizvien biežāk cīnās par dzīvībām 30 līdz 60 gadus veco Covid-19 pacientu grupā, bet pacientiem, kuri ir vecāki par 70 gadiem, dzīvības glābt visbiežāk neizdodas, pavēstīja Veselības ministrijas (VM) pārstāve Anna Strapcāne.
Neskatoties uz to, ka Latvijā Covid-19 saslimstība nedaudz ir mazinājusies, kopumā situācija ir kritiska - īpaši slimnīcās, vērtē VM. Tendences liecina, ka pieaug pacientu skaits ar smagu slimības gaitu - šiem pacientiem ir nepieciešama intensīvā terapija, un šie resursi slimnīcām ir ierobežoti.
Ja, mazinot piesardzību, saslimstība ar Covid-19 Latvijā atkal sāks pieaugt, mediķiem būs jāizšķiras, kuram pacientam palīdzēt un kurām - nē, brīdina VM.
Prognozējot stacionēto Covid-19 pacientu skaita pieaugumu, VM kopā ar ārstniecības iestādēm un iesaistītajiem dienestiem strādājot pie risinājumiem - paplašina pieejamo gultas vietu skaitu, nodrošina papildu nepieciešamās iekārtas un meklē iespējas, kā piesaistīt papildu personālu. Vienlaikus ar to nebūs pietiekami, ja strauji pieaugs saslimstība valstī, norāda VM un atzīmē, ka slimnīcās uzsver - vienīgais pieļaujamais scenārijs ir stabilizācija vai saslimšanas mazināšanās.
Statistika liecina, ka šobrīd katru dienu slimnīcās nonāk vidēji 102 pacienti dienā, kas liecina par zināmu stabilitāti. Tomēr vienlaikus kopš janvāra vidus strauji pieaudzis pacientu skaits ar smagu slimības gaitu. Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem, šobrīd slimnīcās ārstējas 1115 Covid-19 pacienti - 1015 ar vidēji smagu slimības gaitu un 100 ar smagu slimības gaitu.
Operatīvie dati, kas strauji var mainīties, liecina, Covid-19 gultas vietu noslodze vairākās slimnīcās pārsniedz 80%, savukārt pirmā līmeņa intensīvās terapijas gultu, kurās palīdzība tiek sniegta pacientiem ar smagu slimības gaitu, noslodze ir 69%, un otrā līmeņa intensīvās terapijas gultu, kur ārstējas pacienti ar kritisku slimības gaitu, noslodze ir pat 72%. Tiešie šo gultu izvēršana sagādā lielākās problēmas, jo akūti trūkst personāla ar nepieciešamajām zināšanām, uzsvēra Strapcāne.
Prognozējot iespējamos attīstības scenārijus, ja saslimšana atkal sāks strauji pieaugt, VM secina, ka nebūs iespējams nodrošināt krietni lielāku šo gultu pieejamību, piemēram, to palielinot vairākas reizes. Tāpēc vissvarīgākais šobrīd ir ierobežot Covid-19 izplatību Latvijā.
VM uzsver, ka jāapzinās risks, ko esošā situācija rada sabiedrības kopējai veselībai - palielinoties stacionēto Covid-19 pacientu proporcijai pret citiem pacientiem un attiecīgi arī intensīvas terapijas gultu pieejamībai, samazinās intensīvās terapijas pieejamības iespējas citiem pacientiem.
"Slimnīcu novērojumi arī liecina, ka mediķi aizvien biežāk cīnās par dzīvību vidējā vecuma grupā jeb 30-60 gadus veco pacientu grupā. Diemžēl pacientiem, kas vecāki par 70 gadiem, dzīvību glābt visbiežāk neizdodas. Tāpat slimnīcās atgriežas pacienti ar atkārtotu slimības saasinājumu," situāciju raksturoja Strapcāne.
"Stacionēto pacientu skaits, kuriem Covid-19 noris vissmagākā formā, Rīgas Austrumu slimnīcā pieaug, līdz ar to arī gultu noslodze intensīvās terapijas nodaļās palielinās. Novērots, ka aizvien biežāk tiek stacionēti vīrieši vecuma grupā no 30 līdz 60 gadiem, un ir bijuši gadījumi, kad viņiem komplicēta medicīniskā palīdzība tiek sniegta pat trīs un vairāk nedēļas. Diemžēl personāls, kas šos pacientus ikdienā aprūpē, izsīkst un izdeg, it īpaši, ja galarezultātā cilvēku diemžēl neizdodas izglābt. Tas viennozīmīgi atstāj psiholoģiski smagu ietekmi arī uz mediķiem," skaidroja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis Haralds Plaudis.
Arī Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā (PSKUS) ik dienu nonāk jauni pacienti ar Covid-19 infekciju. Īpaši smaga slimības gaita novērota pacientiem ar vairākām hroniskām slimībām, piemēram - sirds asinsvadu slimībām, cukura diabētu un citām. Lai nodrošinātu ārstēšanu Covid-19 pacientiem, slimnīcā ir pārprofilētas vairākas nodaļas, pārprofilēts personāls, kas savukārt ierobežo iespēju sniegt nepieciešamo palīdzību pacientiem bez Covid-19, tai skaitā jomās, kurās slimnīca sniedz unikālus pakalpojumus.
PSKUS galvenā ārste Eva Strīķe norāda, ka pacientiem, kuri nesaņem savlaicīgu palīdzību, slimībai progresējot, stāvoklis kļūst akūts, nepieciešama neatliekama palīdzība, kas rada neplānotu slimnīcas pārslodzi ierobežotu personāla un gultu pieejamības jautājumos.
"Lai saglabātu trauslo līdzsvaru, kas šobrīd iestājies starp slimnīcās nonākušo un izrakstāmo pacientu skaitu un nodrošinātu veselības aprūpi tiem, kam tā šobrīd visvairāk nepieciešama, īpaši svarīga ir sabiedrības izpratne un atbalsts epidemioloģisko ierobežojumu ievērošanā valstī, līdz varēsim pārvērtēt šo situāciju un paplašināt ārstniecības pakalpojumus," uzsvēra Strīķe.
Lai situācija būtu stabila, mediķi atkārtoti aicina sabiedrību rūpīgi ievērot noteiktos drošības pasākumus un būt atbildīgiem par savu un līdzcilvēku veselību.
