Perevoščikovs: zināmā mērā Covid-19 Latvijā izplatās nekontrolēti
Veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, vismaz 35% inficēto nevarēja norādīt kādu kontaktu ar citu infekcijas slimnieku, kas liecina, ka Covid-19 zināmā mērā Latvijā izplatās nekontrolēti un pastāv risks infekcijas avotu sastapt sabiedriskās vietās.
To preses konferencē žurnālistiem atklāja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, norādot, ka iedzīvotājiem vajadzētu uzmanīties un būt piesardzīgiem.
"Zelta standarts ir distance," sacīja epidemiologs, mudinot cilvēkus mazāk uzturēties nevēdinātās telpās, kur atrodas liels cilvēku skaits. Savukārt, ja distanci ievērot nav iespējams, speciālists atgādina, ka abpusēja masku lietošana novērš infekcijas izplatību starp infekcijas avotu un uzņēmīgu personu.
SPKC pārstāvis arī akcentēja to, ka, strādājot ar lielākiem uzliesmojumiem un noskaidrojot, kurš konkrētajā vietā infekciju "ienesa", atklājas, ka cilvēks apmeklēja uzņēmumu vai iestādi tad, kad viņam jau bija parādījušies slimības simptomi.
No pirmā šoka un apturētas dzīves pavasarī līdz drūmajam rudenim: koronavīruss Latvijā
Pirmā preses konference par Covid-19 izplatību Latvijā notika 2020. gada februārī. Drīz pēc tam valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija un ...
Kā ziņots, pagājušajā nedēļā, salīdzinot ar vēl nedēļu iepriekš, jaunatklāto gadījumu skaits palielinājās par 18% un, ja tā turpināsies, tas liecinās par pozitīvu tendenci, jo aizpagājušajā nedēļā pieaugums pret nedēļu iepriekš bija krietni lielāks, proti, 57%, šodien žurnālistiem atklāja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Speciālists norādīja, ka saslimstība Latvijā aizvien ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā (ES). Šodien 14 dienu kumulatīvais rādītājs Latvijā bija 140 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, kas ir divas un vairāk reizes mazāk nekā vidēji ES.
Pagājušajā nedēļā pozitīvo testu īpatsvars Latvijā no 3,7% pieauga līdz 4,3%. Epidemiologs uzsver, ka tas ir būtisks rādītājs, jo ES tas ir noteikts par svarīgu vērtēšanas kritēriju, lai saprastu, cik plaši infekcija izplatās sabiedrībā.
Perevoščikovs arī norādīja, ka saslimstība vecumu grupā ir šāda:
- 4. vietā: ir cilvēki vecuma grupā no 0 līdz 14 gadiem. Pavisam nesen šīs vecuma grupas pārstāvji bija pirmajā vietā, taču pēdējo divu nedēļu laikā saslimstība šajā grupā samazinājās divas reizes un bija 59 gadījumi uz 100 000 šīs vecuma grupas iedzīvotājiem;
- 3. vietā: 65 un vairāk gadi. Šī grupa, pēc speciālista vārdiem, izraisa vislielākās bažas, un nelabvēlīgs signāls ir tas, ka saslimstības tendence ir augšupejošā - gadījumu skaits palielinājās par 50%. Šajā vecuma grupā pagājušajā nedēļā slimoja 84 cilvēki uz 100 000 attiecīgās vecuma grupas iedzīvotājiem;
- 2. vietā: vecuma grupa no 50-64 gadiem, kur slimoja 153 cilvēki uz 100 000 šīs vecuma grupas pārstāvju;
- 1. vietā: 15-49 gadi, kur saslimstība ir 189 gadījumi uz 100 000 šīs vecuma grupas pārstāvju.
Epidemiologs preses konferencē arī atklāja, ka pagājušajā nedēļā pie sākotnējās epidemioloģiskās aptaujas 85% inficēto atzina, ka izjūt slimības simptomus, bet 15% tādu nebija, tomēr nevar zināt, vai tie neparādījās vēlāk.
