Ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju guļ pārāk maz
foto: Shutterstock
Kas guļ, tas negrēko – vismaz pret savu veselību.
Esi vesels

Ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju guļ pārāk maz

Kas Jauns Avīze

Kopumā 23% Latvijas iedzīvotāju nepietiekami izguļas, miegā vidēji pavadot sešas stundas vai pat mazāk.

Tas secināts BENU aptiekas veselības monitoringa rezultātos sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. No minētajiem 23% aptaujāto piecas stundas vai mazāk naktī miegā pavada 5%, bet sešas stundas – 18 procenti.

Trešā daļa mostas katru nakti

Vidēji septiņas stundas guļ 42%, astoņas stundas – 30%, deviņas vai vairāk – 5%, bet konkrētu atbildi nespēja sniegt 1% aptaujāto.

Trešdaļa jeb 33% respondentu katru vai gandrīz katru nakti pamostas, 17% mostas pāris reizes nedēļā, 15% pāris reizes mēnesī, 18% – retāk nekā pāris reizes mēnesī. Tikai 14% nakti noguļ bez problēmām.

Līdz ar vecumu mošanās naktī kļūst biežāka. Piemēram, no 64 līdz 75 gadiem 66% mostas katru vai gandrīz katru nakti, lai aizietu uz tualeti vai padzertos, kamēr no 18 līdz 24 gadiem – 13 procenti.

Ap 7 no rīta mostas 36%, ap sešiem – 31%, ap astoņiem – 14%, bet 10% ap pieciem vai agrāk. Tikai 7% mostas deviņos vai vēlāk.

Jo sliktāks miegs, jo sliktāk veselībai

Ģimenes ārste Zane Zitmane norāda, ka ilgstoša neizgulēšanās, proti, vismaz trīs mēnešu garumā, pavājina imunitāti un paaugstina dažādu saslimšanu riskus, sākot no vīrusiem līdz pat sirds slimībām un diabētam. Nepietiekams miegs nozīmē, ka organismam nepietiek laika atjaunoties, rodas nespēks, grūtības koncentrēties, izteiktas garastāvokļa svārstības un nomāktība.
Izgulēšanās kvalitāti ietekmē vairāki faktori – miega režīms, pirmsmiega rituāli, fizisko aktivitāšu daudzums, gaisa temperatūra. Svarīgākais ir, cik daudz laika atvēlēts miegam. Ir cilvēki, kas nevar izgulēties, ja nav devušies gulēt laikus, tomēr citi jūtas labāk, ja gulēt iet vēlu un vēlu arī ceļas.

Kas jāņem vērā

Īsi pirms došanās gulēt ieteicams doties pastaigā svaigā gaisā. Vēlams ieviest arī kādus rituālus pirms miega, piemēram, lasīt grāmatu, lai organisms jau laikus var atslābt un būtu vieglāk aizmigt. Ļoti svarīgi būtu ik dienu mosties un doties gulēt vienā un tajā pašā laikā.

Liela nozīme ir arī miega videi – matracim un spilvenam jābūt ērtam un individuāli piemērotam, istabai jābūt klusai un tumšai, vēlamā gaisa temperatūra ir 18 grādu.

Dienas otrajā pusē, pēc ģimenes ārstes paustā, nevajadzētu lietot kofeīnu saturošus dzērienus. Stundu pirms gulētiešanas nevajadzētu skatīties telefona vai datora ekrānā, jo to radītā zilā gaisma traucē organismam dabiski izstrādāt miega hormonu melatonīnu un var radīt grūtības aizmigt.

Nav ieteicams skatīties televizoru vai spēlēt videospēles, arī pārēsties, jo tas ne vien traucēs aizmigt, bet arī radīs pastiprinātu slodzi gremošanas sistēmai, kam naktī jāatpūšas, nevis jāstrādā pastiprinātā režīmā.

Kad dodamies gulēt

40% – ap pulksten 23
25% – ap pusnakti
21% – ap pulksten 22
9% – ap vieniem naktī vai vēlāk
3% – pulksten 21 vai agrāk

Tēmas