Esi vesels
2020. gada 24. aprīlis, 13:47

VIDEO: kā distancēšanās un aizsargmasku lietošana pasargā no vīrusu infekcijām

Jauns.lv

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas izglītības tehnoloģiju centra (MITC) speciālisti ir izveidojuši tehnoloģisku risinājumu klepus simulācijai, kas uzskatāmi demonstrē, kā sociālā distancēšanās un aizsargmasku lietošana pasargā no vīrusu infekcijām.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Šobrīd COVID-19 pandēmija ir aktualizējusi jautājumu, kādus aizsarglīdzekļus lietot, lai pasargātu sevi un citus no inficēšanās. “Vīrusa infekcijas pārsvarā izplatās gaisa pilienu veidā, un ir dažādi veidi, kā varam pasargāt citus, ievērojot noteiktu klepošanas higiēnu, piemēram, mutei priekšā liekot kabatlakatiņu. Rekomendējamais veids ir klepot vai šķaudīt elkonī, citos gadījumos pilieni nokļūst uz rokām un izplatās tālāk. Efektīvs aizsardzības veids pret infekcijas slimībām ir distancēšanās, ievērojot divu metru distanci, kā arī sejas aizsargmaskas,” stāsta RSU MITC vecākais simulāciju instruktors, docents Reinis Balmaks.

“RSU MITC esam izveidojuši klepus simulatoru, ņemot vērā RSU Fizikas katedras speciālistu veiktos aprēķinus par fizioloģiska klepus īpašībām, tostarp gaisa plūsmas ātrumu un spiedienu. Eksperimenta laikā izmantojam luminiscējošu šķidrumu, lai demonstrētu, cik tālu klepus laikā izplatās šķidruma daļiņas – tie ir apmēram divi metri. Ar simulatoru demonstrējot klepošanu ar aizsargmasku, redzam, ka praktiski visas šķidruma daļiņas paliek maskā un neizplatās apkārtējā vidē. Simulētā klepus epizode gan plašākai sabiedrībai, gan medicīnas profesionāļiem uzskatāmi parāda, cik svarīga ir sociālā distancēšanās un aizsargmasku lietošana. Jāatceras, ka ķirurģiskās aizsargmaskas lietošana pasargā apkārtējos cilvēkus, bet nepasargā pret vīrusa infekcijām maskas nēsātāju,” uzsver R. Balmaks un atgādina, ka šobrīd Latvijā prasība vilkt ķirurģiskās aizsargmaskas ir obligāta visās ārstniecības iestādēs gan pacientiem, gan medicīniskajam personālam. Šie piesardzības pasākumi tiek veikti tāpēc, lai medicīnas iestādes nekļūtu par vīrusu transmisijas punktiem un pasargātu gan mediķus, gan smagi slimus pacientus, kuriem COVID-19 var būt nāvējošs.