Stingrie Covid-19 aizliegumi glābj simtiem tūkstošu dzīvību
Izskan aizvien asāka kritika par ierobežojumiem pandēmijas izplatībai. Ekonomikas statistika ir drūma, taču ir arī citi skaitļi – vairāk nekā 60 000 izglābtu dzīvību.
Ar tādu aprēķinu klajā nākuši Londonas Impērijas koledžas zinātnieki pētījumā, kas publicēts žurnālā "Nature". Turklāt viņi analizējuši tikai 11 Rietumeiropas valstis – Itāliju, Spāniju, Franciju, Lielbritāniju un citas. Pasaules mērogā runa ir par simtiem tūkstošu cilvēku, kas bez stingrajiem ierobežojumiem jau būtu miruši.
Secinājums – epidēmijas izplatīšanās mazinājusies par divām trešdaļām. Dažviet vīrusa atražošana, proti, cik veselos aplipina viens inficētais, kļuvusi mazāka par 1.
Tādējādi līdz marta beigām daļā Eiropas izdevies glābt 59 000 cilvēku – minimālais skaits novērtēts par 21 000 dzīvību, maksimālais par 120 tūkstošiem.
Ziņojuma autori apgalvo, ka tas paveikts ar stingrajiem pasākumiem, slēdzot skolas, aizliedzot lielu pulcēšanos, ierobežojot pārvietošanos, ieviešot pašizolācijas un karantīnas režīmu. Pagaidām nav skaidrs, kuri ierobežojumi konkrēti bijuši veiksmīgākie, bet kopējā tendence esot redzama. Pat Itālijā, kur mirušo skaits pārsniedzis 17 000, bez aizliegumiem būtu teju 50 000 upuru, norāda pētnieki.
Tiesa, koronavīrusa ilgā inkubācijas laika dēļ daudzās valstīs ierobežojumu efektu varēs novērtēt tikai pēc dažām nedēļām.
Savā iepriekšējā pētījumā Impērijas koledžas zinātnieki apgalvoja, ka, ļaujot visam ritēt savu gaitu, Covid-19 inficētu teju septiņus miljardus cilvēku visā pasaulē un nomirtu ap 40 miljoniem. Grūti iedomāties veiksmīgu ekonomisko darbību apstākļos, kad slimotu strādājošie un patērētāji visās nozarēs.
Turklāt tas vēl ir optimistiski. Pašreiz no inficētajiem nomirst 5,2%, tātad no septiņiem miljardiem tie būtu 364 miljoni, kas vairs neko ne ražotu, ne pirktu. Turklāt šajā aprēķinā nav iekļauti tie, kas ies bojā neizbēgamos nemieros un bandu karos, brūkot jebkādai kārtībai.
