RAKUS vadītājs par naudu veselībai nākamgad: "Liels solis tiek sperts atpakaļ, un cerības tiek pieviltas"

"Mēs, mediķi, gaidām finansējuma paaugstinājumu nozarei un likumā noteikto mediķu atalgojuma paaugstinājumu. Būs bēdīgi, ja atalgojums netiks paaugstināts, jo medicīnas darbinieki redzēja, ka atalgojums mazliet aug. Atgriezās cerība, ka būs labāk. Tagad atkal liels solis tiek sperts atpakaļ un cerības tiek pieviltas," izteicies slimnīcas vadītājs.

Pēc Paeglīša vārdiem, Austrumu slimnīcai "nemainīgi trūkst" apmēram 10% ārstniecības personāla. Līdz 2018.gadam, kad bijis pirmais algu palielinājums, bijušas vērojamas "optimistiskas tendences, kad vakanču skaits sāka samazināties". "Taču tad tika mainīts likums un tika likvidēts normālais pagarinātais darba laiks, un atkal trūkstošo darbinieku skaits sāka palielināties," piebildis slimnīcas vadītājs.

"Nevar teikt, ka tas būtu traģiski un viss būtu slikti, tomēr šis trūkstošo mediķu skaits dažos brīžos spēlē ļoti negatīvu lomu. Sevišķi jau atvaļinājumu laikā vai mediķu slimības laikā, kad nepieciešams nodrošināt darbu. Tad nākas domāt par gultu skaita samazināšanu, kas savukārt samazina veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem," sacījis Paeglītis, "10% ir vidējais skaitlis, taču situācija atšķiras dažādās specialitātēs. Lielākas problēmas ir, piemēram, ķīmijterapijas dienas stacionārā - pietrūkst ārstu ķīmijterapeitu, medmāsu. (...) Ja skatāmies darbinieku vecumu, piemēram, medmāsām tas ir virs 50 gadiem. Tuvākajā laikā liela daļa medmāsu varbūt izvēlēsies iet pelnītā atpūtā un darbinieku iztrūkums var izveidoties vel lielāks. Jaunās medmāsas atnāk ļoti mazā skaitā."

Paeglītis norādījis arī uz citām problēmām slimnīcām. "Redzam, ka izmaksas netiek segtas un naudas ir par maz. Mums, piemēram, ir Toksikoloģijas un sepses klīnika, kur tiek ārstēti pacienti ar smagām saindēšanās slimībām, un gadā tā mums rada trīs miljonu eiro zaudējumus. Šī ārstēšanas joma nav pienācīgi finansēta. Tāpat ir intensīvās terapijas nodaļas, kur izmaksas ir lielākas nekā valsts finansējums. Ja šie virzieni tiktu pietiekami finansēti, mēs varētu daudz cerīgāk vērties nākotnē, strādāt bez zaudējumiem, vairāk domāt par ieguldījumiem infrastruktūrā, tostarp jaunās tehnoloģijās."

Slimnīcas vadītājs atzīmējis, ka tās struktūrvienības ir izkaisītas pa pusi Rīgas. "Situācija nav vienkārša - mūsu pārziņā ir Gaiļezers un Onkoloģijas centrs, Sauriešu plaušu un tuberkulozes centrs, Infektoloģijas centrs Teikā un Biķernieku slimnīca. Ir ierobežoti resursi, un tie jāsadala pa vairākām vietām. Katrā vietā, kad notiek operācijas, mums jānodrošina, piemēram, anesteziologi. Skaidrs, ka, ja viss notiktu vienā vietā, tas būtu vienkāršāk."

Šādos apstākļos Paeglītis vēlētos, lai Austrumu slimnīcai Gaiļezerā uzceļ vēl vienu korpusu, kur koncentrē pašlaik izkaisītās iestādes: "Mēs redzam, ka nākotne viss varētu notikt vienuviet - Hipokrāta ielas kompleksā, nevis izkaisīti pa pusi pilsētas. Skaidrs arī, ka ar pašreiz esošajām telpām ir par maz - jādomā par papildu korpusu veidošanu, būvniecību, un tikai tad varēsim ārstniecību šeit sakoncentrēt."

Taujāts, vai šim nolūkam varētu izmantot slimnīcai blakus esošo nepabeigto celtni, Paeglītis atzīmējis, ka šī būve bijusi iecerēta saistīta ar Gaiļezera slimnīcu, taču pašlaik atrodas privātīpašumā. "Šie privātie attīstītāji ir pie mums vērsušies, un viņiem ir vīzija, ka nākotnē varētu sadarboties, ja mums, slimnīcai, būtu tāda vajadzība. Iespējams, mēs nākotne varētu nomāt telpas kādu ārstniecisko struktūru izvietošanai. Tas būtu viens no variantiem. Protams, mēs apsveram arī citas iespējas - ka paši varam uzbūvēt kādu jaunu korpusu, ja tam būs finansējums."