Pērn Latvijā 31% praktizējošu ārstu bija vecāki par 60 gadiem
Pagājušajā gadā Latvijā 31,2% praktizējošu ārstu bija vecāki par 60 gadiem, tostarp 17,4% ārstu bija vairāk nekā 65 gadi, liecina Slimību profilakses un kontroles dati.
Pērn lielākā daļa jeb 58,8% ārstu bija vecāki par 50 gadiem, proti, 12,3% bija vecumā no 50 līdz 54 gadiem, 15,3% - vecumā no 55 līdz 59 gadiem, 13,8% - vecumā no 60 līdz 64 gadiem, bet 17,4% ārstu bija vecāki par 65 gadiem. Tikmēr 20,4% ārstu bija vecumā līdz 35 gadiem, 5% - vecumā no 35 līdz 39 gadiem, 5,1% - vecumā no 40 līdz 44 gadiem, bet 9,2% bija 45 līdz 49 gadus veci.
Būtisks gados jaunu ārstu trūkums vērojams tieši ģimenes medicīnā, jo tikai 7,5% šīs specialitātes ārstu ir jaunāki par 35 gadiem. Ģimenes ārstu vidū lielākā daļa jeb 75,3% ārstu ir vecāki par 50 gadiem, tostarp 39,2% ir vecāki par 60 gadiem.
Vidēji gados jaunāki ir praktizējošie zobārsti, jo viņu vidū apmēram puse ir vecāki par 50 gadiem. Daļa jeb 16,5% zobārstu ir jaunāki par 35 gadiem.
Arī apmēram puse praktizējošu medicīnas māsu ir vecākas par 50 gadiem, tostarp 20,2% šo mediķu ir vecākas par 60 gadiem. Tikmēr daļa jeb 14,5% māsu ir jaunākas par 35 gadiem.
Jau ziņots, ka Latvijas slimnīcās un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) kopumā trūkst vairāk nekā 1000 ārstu, māsu un citu veselības aprūpes profesionāļu, liecina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē sniegtā informācija.
NMPD vakantas ir 587 darba vietas, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā - 307 vietas, Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā - 309 vietas, bet Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā trūkst 155 cilvēku. Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā nepieciešami 57 cilvēki, Rēzeknes slimnīcā - 18 speciālisti, Jēkabpils Reģionālajā slimnīcā vakantas ir 78 vietas, bet Vidzemes slimnīcā - 20 ārstu un apmēram tikpat māsu vietas.
Sociālo un darba lietu komisijā paustais liecina, ka cilvēkresursu problēma skar gan ambulatoro, gan stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus visā Latvijā.
Kā ziņots, Daugavpils reģionālajā slimnīcā līdz 1.septembrim apturēta plānveida operāciju veikšana, jo izveidojusies kritiska situācija ar anesteziologu reanimatologu noslodzi. Notikušais Daugavpils slimnīcā aktualizējis plašāku diskusiju par Latvijas veselības aprūpes sistēmā vērojamo cilvēkresursu trūkumu.
