Mediķu trūkuma dēļ NMPD ir grūtības nodrošināt pamatfunkcijas; 375 vakances tiek nosegtas ar virsstundām
Latvijas slimnīcās un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) kopumā trūkst vairāk nekā 1000 ārstu, māsu un citu veselības aprūpes profesionāļu, liecina šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē sniegtā informācija.
NMPD vadītāja Liene Cipule informēja, ka dienestā vakantas ir 587 darba vietas, kas ir 20% no kopējā slodžu skaita dienestā. No tām 460 ir ārstniecības personas, kas nozīmē, ka, nerodot citus risinājumus, dienests nevarētu nokomplektēt 51 brigādi. Kopumā dienestā darbojas 190 brigādes.
Cipule sacīja, ka patlaban dienestā lielākās grūtības sagādā pamatfunkciju nodrošināšana, ko NMPD risina vairākos veidos - apmēram 130 vakances tiek nosegtas, izmantojot medicīnas asistentus jeb studentus, kuri strādā brigādēs kā otrās personas, bet 375 vakances tiek nosegtas ar virsstundām.
Pēc Cipules paustā, mēnesī NMPD virsstundu skaits sasniedz 62 000, bet iepriekšējā pusgadā - 373 000 virsstundu, kas dienestam izmaksāja apmēram 2,2 miljonus eiro.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis norādīja, ka uz 31.jūliju ārstniecības iestādē vakantas bija 307 vietas, kas ir apmēram 10% no kopējā darbinieku skaita. Slimnīcas vadītājs norādīja, ka slimnīcā trūkst 18% ārstu, 8% māsu un 7% māsu palīgu. Pēc Paeglīša paustā, Austrumu slimnīcā visvairāk trūkst anesteziologu reanimatologu un ķirurgu, kā arī invazīvo radiologu.
Slimnīcas vadītājs informēja, ka pirmajā pusgadā ārstniecības iestāde par virsstundu darbu samaksāja 1,6 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ir pieaugums par miljoniem eiro. "Tas liecina, ka situācija nav īsti normāla, mums ir jādomā, kā tikt vaļā no virsstundām, bet tas ir iespējams tikai tad, ja ir pietiekams skaits darbinieku," sacīja Paeglītis.
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Personāla vadības daļas vadītāja Undīne Bušmeistere informēja, ka iestādē vakantas ir 309 vietas, no kurām lielākā daļa ir ārstniecībā. Arī Stradiņa slimnīcā visvairāk trūkstot anesteziologu reanimatologu, kardiologu un radiologu, kā arī anestēzijas un neatliekamās medicīnas māsu.
Bušmeistere sacīja, ka pagaidām slimnīca ar darbu galā tiekot, kaut vasaras periods esot grūtāks saistībā ar atvaļinājumu laiku.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols norādīja, ka slimnīcā trūkst 155 cilvēki, kas ir apmēram 10% no kopējā darbinieku skaita. Slimnīcas vadītājs skaidroja, ka slimnīcā trūkst aprūpes personāls, operāciju māsas, kā arī speciālisti neonatoloģijā, paliatīvajā aprūpē un bērnu psihiatrijā, kā arī atbalsta speciālisti, tostarp informācijas tehnoloģiju un citās jomās.
Pēc Ābola paustā, slimnīcā izlietoto virsstundu skaits pirmajā pusgadā tuvojas 50 000, un tas nozīmē, ka darbs tiek darīts, taču uz esošo resursu rēķina.
Daugavpils reģionālās slimnīcas, kurā nupat konstatēta kritiska situācija ar anesteziologu reanimatologu noslodzi, valdes loceklis Grigorijs Semjonovs informēja, ka slimnīcā visvairāk trūkst speciālistu, kuri nodrošina neatliekamo palīdzību - anesteziologu reanimatologu, ķirurgu, kā arī neirologu.
Semjonovu satrauc slimnīcā vērojamā mediķu novecošanās, jo patlaban 40 speciālistu ir pirmspensijas vecumā, turklāt slimnīcā strādājot pat 79 gadus vecs infektologs. Lielās slodzes un vecuma dēļ gados vecākie speciālisti mēdz slimot, kas rada sarežģījumus slimnīcā, piebilda ārstniecības iestādes vadītājs.
Tikmēr, pēc Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Jura Lāča paustā, lai slimnīcā nebūtu nepieciešamas virsstundas, nepieciešami 57 cilvēki, kas ir apmēram 12% no kopējā ārstniecības personāla. Ziemeļkurzemes slimnīcā visvairāk trūkstot vidējais un jaunākais medicīnas personāls.
Rēzeknes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Marita Zeltiņa norādīja, ka ārstniecības iestādē trūkst 18 speciālisti. Visvairāk, pēc Zeltiņas paustā, slimnīcā trūkst ginekologu, dzemdību speciālistu un anesteziologu reanimatologu. Ar māsu nodrošinājumu slimnīcā esot labāk, tomēr pietrūkstot ķirurģijas un neatliekamās palīdzības māsas. Arī Zeltiņu satrauc paaudžu nomaiņa slimnīcā, jo 28% no visiem ārstiem ir vecāki par 61 gadu.
Pēc Zeltiņas paustā, arī Rēzeknes slimnīcā mediķi strādā daudz virsstundu, un to apmērs 2019.gadā varētu sasniegt 44 000 stundu, kas izmaksās apmēram 372 000 eiro.
Jēkabpils Reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Margarita Meļņikova informēja, ka ārstniecības iestādē vakantas ir 78 vietas, un tas ir apmēram 15% no kopējā darbinieku skaita. Visvairāk slimnīcā trūkstot neonatologi un neirologi. Jēkabpils slimnīcā sešu mēnešu laikā nostrādāti 295 000 virsstundu, piebilda Meļņikova.
Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs informēja, ka situācija arī viņa vadītajā slimnīcā ir līdzīga - trūkstot 20 ārstu un apmēram tikpat māsu. Vakances veidojoties anestezioloģijā reanimatoloģijā, neiroloģijā un neonatoloģijā, tāpat trūkstot arī endokrinologu un otolaringologu.
Muskovs norādīja, ka Latvijā slimnīcas ļoti cīnās par speciālistiem, tostarp slimnīcās Rīgā "atņem" speciālistus reģionālajām slimnīcā un otrādi.
Šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti vienojās uzraudzīt, lai nākamā gada budžeta paketē pērn dotais solījums par mediķu atalgojuma palielināšanu, kam nepieciešami apmēram 120 miljoni eiro, tiktu pildīts. Tāpat komisijas deputāti sūtīs vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), lūdzot viņu uzdot Pārresoru koordinācijas centram izpētīt iespēju atvērt Latvijas darba tirgu mediķiem no ārzemēm.
Kā ziņots, Daugavpils reģionālajā slimnīcā līdz 1.septembrim apturēta plānveida operāciju veikšana, jo izveidojusies kritiska situācija ar anesteziologu reanimatologu noslodzi.
Notikušais Daugavpils slimnīcā aktualizējis plašāku diskusiju par Latvijas veselības aprūpes sistēmā vērojamo cilvēkresursu trūkumu.
