Jauno ārstu asociācija: tuvāko sešu gadu laikā medicīnas darbinieku situācija varētu uzlaboties

Viņš norādīja, ka šobrīd tiek īstenots reģionu piesaistes plāns, kur ārstniecības iestādēs 30% no darbiniekiem drīkst būt rezidenti. Asociācijas vadītājs uzsvēra, ka pēdējo divu gadu laikā iestādēs, kurās šis projekts tiek īstenots, bijušas aizpildītas visas rezidentiem paredzētās vietas. Pēc viņa domām, tas varētu liecināt par situācijas uzlabošanos.

Vienlaikus Rācenis atgādināja, ka, lai rezidents kļūtu par pilntiesīgu ārstu, nepieciešami pieci līdz seši gadi, tādēļ uzlabojumi nevar notikt uzreiz. Tāpat viņš vērsa uzmanību uz to, ka nevar tikai paļauties, ka situācija atrisināsies pati no sevis. Viņaprāt, joprojām nepieciešams domāt par veidiem, kā piesaistīt jaunos speciālistus.

Pēc asociācijas vadītāja domām, jauno speciālistu vidū atalgojuma lielums ir tikai viens no vairākiem kritērijiem darba turpināšanā. Viņaprāt, topošajiem ārstiem ir svarīgs tehnoloģiju nodrošinājums, jaunāko metožu izmantošanas iespējamība, kā arī izaugsmes iespēju apzināšanās. Kā labu piemēru Rācenis minēja Ziemeļkurzemes reģionālo slimnīcu Ventspilī, kura piesaista samērā daudz rezidentu un jauno speciālistu.

Tomēr viņš uzsvēra, ka par jauno ārstu piesaistīšanas rīku nevar izmantot "piespiedu" piesaistīšanu kādai noteiktai ārstniecības iestādei. "Manuprāt, šāda pieeja radīs tieši pretēju efektu, kas varētu novest pie tā, ka jaunie ārsti izvēlēsies nozares, kurās nav speciālistu trūkums vai vienkārši aizbrauks no Latvijas," pauda asociācijas vadītājs.

Rācenis uzsvēra, ka vairumā reģionālo slimnīcu darbinieku daudzums ir tāds, lai tikai nodrošinātu ikdienas darbu, nevis būtu gatavi krīzes situācijām. Pēc Rāceņa domām, šāda situācija izveidojusies arī Daugavpils slimnīcā, kura apturējusi plānveida operāciju veikšanu līdz 1.septembrim anesteziologu un reanimatologu trūkuma dēļ.

Jau ziņots, ka Daugavpils reģionālajā slimnīcā līdz 1.septembrim apturēta plānveida operāciju veikšana, jo izveidojusies kritiska situācija ar anesteziologu un reanimatologu noslodzi, vakar ierakstā "facebook.com" informējis slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs.

"Līdz ar to ar šo dienu visas plānveida operācijas, kuras ņemot vērā pacientu individuālās medicīniskās indikācijas ir iespējams atlikt, būs atliktas, kamēr nebūs atrisināta problēma ar cilvēkresursu nodrošināšanu," norādīja slimnīcas vadības pārstāvis.

Pašlaik tiks veiktas tikai prioritārās operācijas - neatliekamos un akūtos gadījumos, kā arī primāri diagnosticēto onkoloģisko slimību gadījumos un endoprotezēšanas operācijas, skaidroja Semjonovs.

Viņš skaidroja, ka veselības stāvokļa dēļ neplānoti "izkrituši" divi speciālisti un pie tam tas noticis atvaļinājumu perioda laikā. Līdz ar to vienam anesteziologam dienas laikā bija jāiesaistās deviņu līdz desmit operāciju veikšanā, reizēm pat savienojot operācijas, pēc tam vēl nodrošinot dežūras, vidēji desmit līdz 13 dežūras mēnesī uz vienu speciālistu, norādīja Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis.

Pēc viņa teiktā, līdz 1.septembrim plānots izdarīt visu iespējamo, lai piesaistītu papildu speciālistus un atrisinātu iepriekš minēto cilvēkresursu trūkumu.

Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš (S) aģentūrai LETA pauda, ka tas, kas patlaban notiek reģionālajās slimnīcās, kur trūkst speciālistu, bet esošie ir pārslogoti un uz izdegšanas sliekšņa, ir tikai "pumpuriņi" daudz lielākai krīzei, kas agrāk vai vēlāk skars visu valsti, ja Veselības ministrija (VM) nerisinās jautājumu par vietu skaita palielinājumu rezidentūrā.

Lai risinātu jautājumu par speciālistu trūkumu, pašvaldības vadītājam plānota tikšanās ar VM atbildīgajām amatpersonām.

Tāpat viņš sacīja, ka sociālajos tīklos ir vērsies pie jaunajiem ārstiem, aicinot viņus darbā Daugavpils reģionālajā slimnīcā. Šonedēļ ir plānota tikšanās ar diviem ārstiem un teorētiski ir cerība, ka situāciju slimnīcā varētu stabilizēt mēneša laikā, teica Elksniņš.