Šis jāredz ikvienam vecākam: ko iekšējiem orgāniem nodara norīta baterija
Organizācija Austrālijā, kas nodarbojas ar bērnu drošības un pirmās medicīniskās palīdzības apmācību, savā "Facebook" lapā ievietojusi brīdinošus attēlus ar smagajām sekām, kuras bērna organismam var nodarīt norīta baterija, sabiedrībā saukta arī par "podziņbateriju".
Eksperiments veikts uz jēla vistas filejas gabala.
Ierakstā redzami divi attēli. Pirmajā redzama gaļa pēc tam, kad podziņbaterija tajā atradusies 30 minūtes.
Savukārt otrajā attēlā podziņbaterija gaļas gabalā atradusies 4 stundas.
Vistas gaļa manāmi apdegusi. "Attēli parāda to, cik dziļus bojājumus var atstāt norīta baterija. Tieši tāpēc tā uzskatāma par ārkārtas situāciju. Vissvarīgākais ir rīkoties ātri un meklēt palīdzību," vēsta organizācija.
Kā atklāj organizācija, Austrālijā katru nedēļu slimnīcā tiek nogādāti vidēji četri mazi bērni, kuri norijuši podziņbateriju. Visbiežāk tie ir bērni, kuri jaunāki par četriem gadiem.
"Daudzas monētas izmēra baterijas vecākiem šķiet neredzamas, jo tās bieži vien ir jau ieinstalētas ierīcēs. Lai paglābtu bērnus no ciešanām, pārskatiet savu mājokli un novietojiet visas ierīces, kurās varētu būt šīs baterijas, pēc iespējas tālāk un bērnam neaizsniedzamā vietā," pamāca organizācija.
Savukārt pēc Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) statistikas datiem Latvijā katru gadu BKUS nonāk aptuveni 70 bērni ar svešķermeņiem gremošanas traktā, vidēji 40 bērni ar svešķermeņiem elpceļos, un ap 10 gadījumu, kad svešķermenis nonācis acīs vai ausīs. No visiem gadījumiem 2% svešķermeņu ir tieši baterijas.
Arī Eiropas Pārnēsājamo bateriju asociācija (EPBA) pagājušā gada nogalē izsludinājusi informācijas kampaņu adresētu vecākiem par podziņbateriju drošu izmantošanu.
Bateriju ražošanā izmanto dažādus metālus un to savienojumus, no kuriem zināmākie ir varš, niķelis, cinks, mangāns, nātrijs un kālijs. Nonākot saskarē ar kuņģa sulu, baterija sāk šķīst un izdalās visas iepriekšminētās vielas, kas rada smagus iekšējo orgānu apdegumus.
