Cik bieži vispār ir “normāli”, ka bērns slimo?
Lai gan pastāv uzskats, ka laimīgi cilvēki neslimo - ja bērns sezonas laikā divas vai trīs reizes saslimst, par to var neuztraukties. Ja slimo biežāk, tad jādomā, kāpēc tas notiek. Sevišķi, ja bērns dzīves sākumā bijis veselīgs.
Parasti var atrast kādu notikumu, kas to varētu būt ietekmējis. Biežākais iemesls ir bērnudārza gaitu sākšana. Bieži vecāki saka: bērnudārzā ir daudz vīrusu, tāpēc slimo. Bet vīrusi bijuši visapkārt arī iepriekš, ja vien bērns nav turēts “siltumnīcas” apstākļos, bet gājis uz veikalu, kontaktējies ar citiem bērniem, darbojies kādā mazo bērnu pulciņā vai apmeklējis nodarbības.
Taču bērnudārzs ir pirmais solis “lielajā dzīvē”, un tas prasa atstāt ierasto vidi un ierasto dienas režīmu un pielāgoties pavisam citiem apstākļiem. Arī mammas tur nav.
Parasti bērns tiek palaists bērnudārzā no pusotra līdz divu gadu vecumam. Tas ir vissliktākais laiks šādam solim, jo šis ir mammas periods, mammas laiks. Ja bērns mammu neredz, tad viņa izpratnē mammas nav vispār. Mazajam cilvēkam tas ir milzīgs stress, un, dzīvojot stresā, viņš kādā brīdī salūst. Un tad notiek brīnums – bērns nokļūst tur, kur ļoti grib – mājās. Kas jādara nākamajā reizē, kad negribas bērnudārzu? Jāsaslimst.
Tas nenotiek apzināti, tas ir zemapziņas process. Bet tādējādi izveidojas apburtais loks – jo vairāk projām no mājām, jo vairāk slimo. Bieži vien gada laikā bērns, kopā ņemot, bijis bērnu dārzā vien pāris nedēļu.
No citiem iemesliem var minēt vecāku attiecības – šķiršanās, kašķi, pārlieku aizņemti vecāki.
Pavisam reti bērni bieži slimo jau no dzimšanas – piedzimuši ar vāju imunitāti. Ar šiem bērniem ir visgrūtāk, jo jālabo lietas, kas no dabas nav iedotas – imunitāte. Atrodot iespējamo cēloni, var palīdzēt bērnam un viņa vecākiem mērķtiecīgi.
