Kariņš komentējis grozu situāciju veselības nozarē: "Latvijā ir pārāk maz nodokļu maksātāju"
Latvijā ir pārāk maz nodokļu maksātāju, lai varētu uzturēt tik lielu sistēmu, komentējot situāciju par divu grozu sistēmas atteikšanos veselības nozarē, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Viņš nenoliedza, ka tikai diskusijas ceļā varētu rast pareizo risinājumu, lai pilsoņi varētu saņemt plašu medicīnas pakalpojumu klāstu, un piedāvāja risinājumu meklēt pilsoņu reģistra sakārtošanā, kas ļautu konstatēt, cik un kuri ir Latvijas rezidenti, kas varētu saņemt veselības pamata groza pakalpojumu klāstu.
"Veselības nozarē mēs sistemātiski varam iepludināt naudu un, protams, tā ir vitāli nepieciešama, lai risinātu mediķu algu jautājumu, bet tā pēc būtības neatrisinās sistēmas problēmas kopumā. Diemžēl, bet Latvijā ir pārāk maz nodokļu maksātāju, lai varētu uzturēt tik pamatīgu veselības sistēmu," sacīja Kariņš.
Tikmēr veselības ministre Ilze Viņķele (AP) vakar pēc valdības sēdes paziņoja, ka arī bez izmaiņām nodokļu režīmos gatavojas likvidēt divu grozu sistēmu.
Politiķe norādīja, ka divu grozu sistēma jau tagad esot fikcija, ņemot vērā, ka pamata groza pakalpojumu klāsts ir ļoti plašs, turklāt ministrei nav pārliecības, ka cilvēki, kuri veica veselības apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas, pilnā groza pakalpojumus varēs saņemt prognozējamā laikā. Viņķele uzskata, ka ar divu grozu sistēmu tiek "uzturēta ilūzija par lietām, kuras tāpat dabā neeksistē".
Patlaban no vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem tiek iekasēts 1% sociālo iemaksu veselības apdrošināšanai, un ministre izteica cerību, ka šādu pieeju varētu attiecināt uz visiem nodokļu režīmiem. Vienlaikus Viņķele sacīja, ka iespējams veikt arī mazākus, bet būtiskus uzlabojumus, neskarot nodokļu sistēmu kopumā, proti, pārriet uz viena groza principu.
Viņķele sacīja, ka šādā kārtībā procentpunkts sociālo iemaksu būtu līdzdalības veselības apdrošināšanā cena. "Tā, manuprāt, ir progresīvāka pieeja, jo fiksēts maksājums ir regresīvs instruments. 250 eiro cilvēkam ar maziem ienākumiem ir regresīvi pret to, kas ir cilvēkam ar lieliem ienākumiem, kurš dzīvo no dividendēm," sacīja veselības ministre.
Uz jautājumu, vai nepastāv risks, ka cilvēki, kuri maksā procentpunktu sociālo iemaksu jutīsies diskriminēti attiecībā pret tiem, kuri to nemaksā, Viņķele norādīja, ka tāpat divu grozu sistēmā diskriminēti jutīsies tie, kuri maksā mikrouzņēmuma nodokli un arī veic apdrošināšanas iemaksas. "Visa sistēma, kā tā tika izveidota, diemžēl ir balstīta uz to, ka viens vai otrs tiek diskriminēts, un mēs mēģinām darīt labāko, lai šīs diskriminācijas novērstu," uzsvēra Viņķele.
Viņa uzsvēra, ka Veselības aprūpes finansēšanas likums atklājis problēmas, kas bijušas gadiem, bet kurām nav bijusi "politiskā drosme pieķerties", piemēram, jautājumam par to, cik ilgtspējīgs ir mikrouzņēmuma režīms. "Šodienas ziņojums atvēra problēmu lādes, kas bijušas zināmas jau gadiem. Mana pārliecība, ka šī valdība ir gatava smagās lietas vētīt un piedāvāt risinājumus."
Tikmēr Kariņš norādīja, ka divu grozu sistēmu var grozīt vai negrozīt, un tas ir diskusijas jautājums. Premjers norādīja, ka patlaban koalīcijā darbu sāks šī jautājuma Attīstības komiteja, kurā pārstāvji no visām koalīcijas partijām Viņķeles vadībā strādās pie šī jautājuma. Ministrei esot viss Kariņa atbalsts šo procesu virzīt.
Kariņš vairākkārtīgi uzsvēra, ka ir atturīgs jautājumā par izmaiņām nodokļu sistēmā, lai risinātu konkrētas nozares noteiktu trūkumu, pieņemot, ka pēc gada vai diviem nodokļu sistēma varētu tikt mainīta kopumā.
Premjers norādīja, ka neatbalsta "straujas kustības" nodokļu jomā, bet atbalsta darbu ar problēmu identificēšanu un risinājumu meklēšanu dažādos līmeņos. Kariņš ir pārliecināts, ka iespējams pieņemt arī lēmumus, kas nemaina nevienu nodokli, bet uzlabo sistēmu kopumā. "Negribu, ka raustam sabiedrību - vienu dienu tā, otru dienu tā, tāpēc tagad notiek diskusija," sacīja Kariņš, kurš uzskata, ka labāk septiņas reizes nomērīt, bet griezt vienreiz.
Kā ziņots, Veselības ministrijas (VM) piedāvājums veikt izmaiņas Veselības finansēšanas likumā liek kompleksi paskatīties uz nodokļu sistēmu un mudina valdību ieviest izmaiņas nodokļos ātrāk par 2021.gadu, otrdien valdības sēdē atzina Kariņš.
Uzklausot VM ziņojumu par nepieciešamajām izmaiņām Veselības finansēšanas likumā, finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) norādīja uz problēmu, ka patlaban veselības sistēmu uztur aptuveni 600 000 vispārējā nodokļu režīmā strādājošie, lai gan nodarbināto valstī kopumā ir aptuveni miljons. Pēc finanšu ministra domām situāciju varētu risināt, ja tiktu samazināts nodokļu režīmu skaits - tādu patlaban ir septiņi.
