Vecums, kad pareizs miega režīms ir visbūtiskākais
Bieži dzirdēts, ka cilvēkiem pusmūžā sāk mainīties miega ieradumi, nakts miegs ir saraustīts, tas mijas ar bezmiega brīžiem un tā saukto cauro miegu. Lai saglabātu veselību, arī pusmūžā cilvēkiem vajadzētu parūpēties ne tikai par miega stundu garumu, bet arī par režīmu.
Ja nav ieraduma iet gulēt un celties vienā un tajā pašā laikā, tas var negatīvi ietekmēt sirds veselību un vielmaiņu, radot otrā tipa diabēta risku.
Par miega režīma traucējumu negatīvo ietekmi uz pusmūža cilvēku veselību vēsta arī Djūka Universitātes (ASV, Ziemeļkarolīnas štats) zinātnieku jaunais pētījums. Viņi ir pamatīgi izstudējuši gandrīz 2000 cilvēku (vecumā ap 50 gadiem) veselības stāvokli un miega paradumus un secinājuši, ka pat nelielas gulētiešanas un pamošanās laika izmaiņas palielina kardiometabolisko risku.
Miega režīma pārkāpējiem tika konstatēts paaugstināts cukura līmenis asinīs, augstāks asinsspiediens un lielāks sirdslēkmes vai insulta risks turpmāko desmit gadu laikā. Tāpat novērots, ka režīma pārkāpēji dienas laikā izjūt pastiprinātu miegainību, nogurumu, depresiju un stresu. Zinātnieki gan nesteidzas ar nopietniem secinājumiem par cēloņu un seku sakarībām. Iespējams, ka svara palielināšanās arī iespaido miega regularitāti, vai arī, kā rāda citi pētījumi, slikts un neregulārs miegs traucē organisma metabolisma procesus, un rezultātā pieaug ķermeņa masa. Tā ka vēl nav īsti noskaidrots, kas ko ietekmē.
Tomēr skaidrs ir viens – ne tikai pusmūža cilvēkiem, bet arī jauniešiem nevajadzētu par zemu novērtēt stingra miega režīma ietekmi uz pašsajūtu.
