Ar pārliecību - farmaceite

Kāpēc farmaceite

Ievas izvēles stāsts varētu būt pamācošs. „Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā atvēra Mājturības fakultāti, un man uzreiz bija skaidrs, ka tur vēlos studēt. Vidusskolā mācījos Atmodas laikā, izglītības sistēma piedzīvoja pārmaiņas, un skolēniem bija iespēja izvēlēties, kādus priekšmetus mācīties. Es atteicos no fizikas un ķīmijas – izdomāju, ka meitenēm tos nevajag, un šo domu arī aktīvi popularizēju. Plānoju doties uz sagatavošanas kursiem Jelgavā, bet, tā kā ar naudu neklājās labi, līdztekus atradu sanitāres darbu Mežaparka aptiekā. Mazgāju traukus, taukainās piestiņas… Drīz vien manī saskatīja ko vairāk un ļāva fasēt zāles, pēc tam jau biju kasiere, dažkārt man uzticēja arī darbu ar klientiem, jo aptiekas sortiments bija krietni vienkāršāks nekā tagad. Tad kā zibens spēriens nāca doma, ka vēlos studēt farmāciju, taču sapratu, ka nevarēšu iestāties, jo skolā neesmu apguvusi ne fiziku, ne ķīmiju. Gada laikā pašmācības ceļā izmācījos šo priekšmetu vidusskolas vielu, un nākamajā gadā mani uzņēma Medicīnas akadēmijā ar augstāko punktu skaitu. Tas manī viesa pārliecību – ja vien es gribu, tad varu, vajag tikai darīt,” par savu nokļūšanu profesijā stāsta Ieva. Pēc augstskolas sākusi strādāt farmācijas uzņēmuma pārstāvniecībā, bet ātri sapratusi, kas tas nav darbs viņai: „Vēlējos kolektīvu, klientus, komunikāciju. Ilgu laiku nostrādāju privātajā aptiekā, bet pēdējos četrus gadus – „Mēness aptiekā”. Profesijas izvēli nekad neesmu nožēlojusi, tieši otrādi, es būtu ar mieru šai jomā iedziļināties vēl vairāk.”

Ko nekur citur nevar iegūt

Ieva atzīst, ka farmaceita darbs ir arī nopietna komunikācijas skola: „Iemācījos saskarsmi ar jebkuru cilvēku, nešķirojot – jauns vai vecs, dusmīgs vai priecīgs. Tas ir tikai viens nozīmīgs ieguvums. Otrs – spēja īsā laikā apstrādāt informāciju un pieņemt pareizo lēmumu. Kad esmu uzklausījusi klienta problēmu, lēmums par to, ko cilvēkam ieteikt un piedāvāt, ir jāpieņem, kamēr eju līdz kādai no zāļu atvilktnēm. Īsā mirklī ir jāatceras visa informācija, tā jāsaprot un jāizanalizē. Jo tālāk atrodas atvilktne, jo vairāk ir laika apdomāt, lai, atgriežoties pie klienta, es būtu pārliecinoša un mierīga. Protams, farmaceitiem iemāca algoritmus, pirmās izvēles zāles, taču katrs gadījums ir atšķirīgs.” Ieva kolēģos visaugstāk vērtē vēlmi darīt, mainīt uz labu. Viņai pašai vienmēr galvā ir jaunas domas un idejas. Ikdienā Ieva vienmēr cenšas saglabāt reālu pozitīvismu, ne to – amerikāņu stilā, kad visu laiku smaida un saka, ka viss ir labi: „Arī es redzu – negatīvais ir, taču esmu pārliecināta, ka nevajag to kultivēt. Man nepatīk, ja cilvēki nemitīgi žēlojas, piemēram, par darbu. Uz darbu ir jāiet ar prieku. Ja tā nav, tad jāmeklē cits darbs.” Ieva ir pārliecināta, – jo vairāk darīsi, jo vairāk paspēsi. To viņa ieaudzinājusi savos bērnos un priecājas, ka ir līdzīgi domājoši lieliski kolēģi.

Redzēt lietas globāli

„Vislabāk man padodas redzēt lietas globāli. Es redzu ainu gan par uzņēmumu kopumā, gan aptieku, kurā strādāju, gan, protams, par savām mājam un saimniecību. Redzu, kas jāveic, lai sasniegtu mērķi, un kas bremzē ceļā uz to,” pārdomāti atzīst Ieva. Vēl viņai lieliski padodas radīt svētku sajūtu. Ja klāj galdu, tad ar svecēm, salvetēm, ziediem un rotājumiem, lai radītu prieku visiem. „Visu mūžu es dejoju, un dejo visa mana ģimene – gan vīrs, gan bērni. Dejojot paiet lielākā daļa vakaru, mājās pārnāku pirms pusnakts, un nekas, ka nākamajā dienā jādodas uz darbu. Tas atkal ir stāsts par tēmu: jo vairāk dari, jo vairāk vari paspēt.”

Pēdējo gadu kaislība Ievai ir sniega dēlis un kalni: „Arī šoreiz bija tā – ļoti vēlējos iemācīties un darīju to mērķtiecīgi, viena pati stundām pavadot laiku uz kalna. Kritu un cēlos, kamēr iemācījos.” Savukārt vasaras aizraušanās – ar SUP dēli pa jūru un upēm. Domājot par darbu, Ieva pašlaik visu enerģiju veltī, lai pavisam drīz pēc rekonstrukcijas strādātu lielā, skaistā, gaišā, modernā aptiekā kopā ar saviem lieliskajiem kolēģiem.

Reklāmas raksts tapis sadarbībā ar "Mēness aptieka"