Latvija mutes veselības jomā ieņem vienu no pēdējām vietām Eiropā
Latvijā bērniem 12 gadu vecumā mutē ir vidēji trīs līdz četri kariesa skarti zobi, tostarp bērniem šajā vecumā nereti jau izrauts viens izaudzis zobs, atsaucoties uz Eiropas Savienības (ES) zobārstniecības prakses pārskata apkopoto statistiku, šodien bērnu mutes veselībai veltītā preses konferencē norādīja Rīgas Stradiņa universitātes profesore Egita Senakola.
Pēc viņas teiktā, lai gan iedzīvotāju mutes dobumu veselība Latvijā kopš 90.gadiem ir uzlabojusies, šāds rādītājs Eiropas līmenī pašlaik vērtējams kā ceturtais sliktākais. Visveselākie zobi bērniem ir Skandināvijas valstīs, Vācijā, Lielbritānijā, Luksemburgā, Šveicē un Beļģijā, jo, pēc Senakolas teiktā, sajās valstīs jau ilgus gadus darbojas mutes veselību veicinošas programmas, kurās iesaistīti gan pedagogi un zobārsti, gan arī bērnu vecāki.
Rūpēšanās par mutes dobuma un zobu veselību jau agrīnā vecumā ietekmē arī turpmāko cilvēka dzīvi un zobu veselību. Zobu kariesa ārstēšanai brīdī, kad zobi jau sāp, nereti nepieciešama vispārējā narkoze, kas Latvijā kopš 2013.gada tiek izmantota, pēc profesores domām, pārāk bieži - ik gadu ar vispārēju narkozi tiek ārstēti zobi 1190 līdz 1390 bērniem, kas, pēc Senakolas teiktā, norāda uz maldīgu vecāku nostāju, ka vispārējā narkoze ir normāla prakse.
Šāda veida statistika arī izskaidro vecāku Latvijas iedzīvotāju zobu veselību. Latvijas iedzīvotājiem 40 gadu vecumā ir aptuveni 20 kariesa skarta zobi, kā arī vidēji astoņi zobi bijuši izrauti. Savukārt iedzīvotājiem vecumā no 65 zobārsti konstatē vidēji 25 kariesa skartus zobus, no kuriem vidēji 20 tiek izrauti.
Senakola arī sacīja, ka, saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām, situācijas risināšanai nepieciešams mainīt veselības aprūpes personāla uzvedību attiecībā pret mutes dobuma veselību, iekļaujot tā apskates primārajā veselības aprūpē. Tāpat nepieciešams pēc iespējas plašāk informēt sabiedrību par pārmērīgas cukura lietošanas negatīvo ietekmi uz mutes dobuma veselību.
Profesore norādīja, ka šīs veselības problēmas risināšanai iespējami arī citi risinājumi. Piemēram, iedzīvotāji, iegādājoties zobu pastu, cilvēki var pievērst pastiprinātu uzmanību tajā esošajai fluorīda koncentrācijai, kam nevajadzētu būt mazākai par 1000 miljondaļām (ppm). Kā vēl vienu produktu kvalitātes kontroles pasākumu Senakola minēja fermentējamo ogļhidrātu saturošo uzturproduktu marķēšanu un pārdošanas ierobežošanu.
Lai turpinātu aktualizēt mute dobuma un zobu veselības uzlabošanu, Veselības ministrija par ES struktūrfondu līdzekļiem sākusi akciju "Man ir tīri zobi", kuras laikā pamatskolām un bērnudārziem iespējams pieteikties informatīvu grāmatu un citu materiālu saņemšanai. Programma arī paredzēta, lai palīdzētu bērniem ar īpašām vajadzībām, kas bieži vien nespēj vieni paši tīrīt savus zobus. Ar programmas palīdzību izveidotā grāmata pieejama arī braila rakstā un audio formātā.
