Arvien vairāk nāvei nolemto cilvēku vēlas nomirt savās mājās, nevis slimnīcā. Bet kā?
Latvijā arvien vairāk paliatīvās aprūpes pacientu izvēlas pēdējo dzīves posmu aizvadīt mājās, nevis stacionārā. Bērnu paliatīvajā mājas aprūpē trūkst resursu, savukārt pieaugušajiem šāds pakalpojums ir mazāk pieejams, vēsta TV "Kurzeme".
Liepājā aizvadīta starptautiska konference kopā ar citu valstu speciālistiem, kurā sprieda par nedziedināmi slimu cilvēku mūža pēdējā cēliena atvieglošanas ērtībām. Paliatīvā aprūpe nozīmē plašu pakalpojumu kompleksu - no medicīniskas sāpju atvieglošanas līdz psiholoģiskai palīdzībai mūžības sliekšņa priekšā. Nav zināms konkrēts to pieaugušo skaits, kuriem šāda aprūpe ir vajadzīga, un arī pats projekts ir tikai idejas līmenī.
Bērniem situācija ir labāka
Ar bērniem ir citādāka situācija - speciālisti jau pirms vairākiem gadiem izstrādājuši palīdzības kompleksu, vienlaikus tāpat lielākā daļa izdevumu ir uz mirstošā bērna tuvinieku pleciem. Pediatre un paliatīvās aprūpes ārste Jūlija Cīrule-Galuza skaidro: "Palīglīdzekļi un materiāli ir liels izaicinājums, jo ne vienmēr var dabūt finansējumu. Daudzas lietas cilvēkiem jādabū pašiem. Attiecībā uz pieaugušajiem - tādas paliatīvās mājas aprūpes viņiem principā nav".
Pediatre atzīst, ka daudz palīdz organizācija Ziedot.lv, kas piešķir apmācītus speciālistus - viņi spēj uzņemties paliatīvo mājas aprūpi. Tāpat daļēji iesaistās Nacionālais veselības dienests, taču kopumā mirstoša cilvēka aprūpe ir uz ģimenes pleciem.
Maksima mamma Ļena ar pakalpojumiem ir apmierināta
Liepājniece Ļena ikdienā nepārtraukti ir kopā ar savu smagi slimo dēlu. Viņa teic, ka par savu naudu nācies nopirkt tikai ratiņus, kas vajadzīgi āra pastaigām, taču par zālēm ģimenei aiziet tikai 3 eiro mēnesī, jo tās tiek apmaksātas. Lai izturētu smago posmu, ar nedziedināmi slimo bērnu vecākiem jāstrādā psihologiem, taču, piemēram, Liepājā tādu ir tikai divi, un tas ir nepietiekoši, lai palīdzētu visiem pilsētas paliatīvajiem pacientiem. Tāpat nereti ir situācijas, ka tuvinieki nevēlas vai nespēj iesaistīties sava ģimenes locekļa aprūpē. Ērika Gintere, psiholoģe, kura strādā paliatīvajā aprūpē, uzskata, ka liela daļa sabiedrības mūsdienās nav gatava sadarbībai, kad ir krīzes situācija. Ne ar kapelānu, ne ar psihoterapeitu.
Konferencē Liepājā secināts, ka bērnu paliatīvā aprūpe kopumā Latvijā ir labā līmenī, taču ar mirstošiem pieaugušajiem gan tik labi nesokas, proti, palīdzības sistēma ir jāizstrādā un tad jāpilnveido. Vienlaikus jāatzīmē, ka Jauns.lv jau vairākkārt vēstījis par paliatīvās aprūpes problēmām: nedziedināmi slimo pacientu ir daudz, taču paliatīvās aprūpes nodaļās slimnīcās vietu nav pietiekošā daudzumā.
