Vai zāles liek kļūt agresīvākiem?

Pēc masu slaktiņiem bieži atklājas, ka šāvēji ir lietojuši psihiatriskus medikamentus, it īpaši selektīvos serotonīna atpakaļsaistes inhibitorus (SSAI), bet kāds jauns pētījumu pārskats rada aizdomas, ka pat bezrecepšu pretsāpju līdzekļi, piemēram, paracetamols, aspirīns un ibuprofēns, var ietekmēt cilvēku uzvedību. Satraucošs ir atklājums, ka šie medikamenti izkropļo cilvēka jūtas, emocijas un padara mazāk empātisku pret citu cilvēku ciešanām. 

Kalifornijas Universitātes Santabarbarā (UCSB) pētnieki apgalvo, ka zāļu aprites regulatoriem vajadzētu sākt novērot pretsāpju medikamentu iedarbību uz psihi, un arī sabiedrība būtu jāinformē par to, ka šie bezrecepšu medikamenti ne tikai atsāpina, bet atstāj daudz dziļāku iespaidu uz cilvēka uztveri. 

Pēc nesen notikušās masu apšaudes Floridas skolā, kurā tika nošauti 17 skolēni un skolas darbinieki, tiek pievērsta lielāka uzmanība slepkavu psihes stāvoklim un īpaši tam, kādus medikamentus šie cilvēki lietojuši. Nikolass Kruss (Nikolas Cruzz), Floridas šāvējs, bija lietojis antipsihotiskus medikamentus, lai samazinātu garīgo nelīdzsvarotību, rakstīja Miami Herald. 

Jaunos pētījumus daļēji veicināja citi pētījumi, kas demonstrē konsekventu sakarību starp masveida slaktiņiem un SSAI. Vienā pētījumā, piemēram, konstatēts, ka veseliem pieaugušajiem, kas lietojuši SSAI, bija divas reizes lielāka iespēja, ka viņi varētu izdarīt pašnāvību vai kļūt vardarbīgi, savukārt cits pētījums liecina, ka cilvēkiem, kas lietojuši SSAI, bija gandrīz 50 % risks tikt notiesātiem par vardarbīgu noziedzīgu nodarījumu. 

Samazina sāpes, bet…

Ir vēl viena medikamentu grupa, ko vajadzētu papētīt vairāk. Pētnieki secinājuši, ka bezrecepšu pretsāpju medikamenti, kas ir ikvienā mājas aptieciņā, piemēram, ibuprofēns, paracetamols, kodeīns un aspirīns, kurus lieto miljoniem cilvēku, lai samazinātu ne pārāk spēcīgas, bet traucējošas sāpes, ieskaitot galvas sāpes, iespējams, maina to, kā šie cilvēki domā, jūt un redz pasauli. 

Pētnieku komanda no Austrumsomijas Universitātes izpētīja 959 notiesātu cilvēku zāļu lietošanas vēsturi un salīdzināja ar vairāk nekā deviņiem tūkstošiem, kas nebija notiesāti. Pētījumā ietvertie vardarbīgie dalībnieki laikā no 2003. līdz 2011. gadam Somijā bija notiesāti par slepkavību. Pētnieki pilnībā sagaidīja, ka pastāvēs cieša saistība ar antipsihotisko zāļu lietošanu, piemēram, SSAI, bet viņi atklāja, ka daudz ciešāka saistība ir ar opioīdu grupas pretsāpju medikamentiem, piemēram, kodeīnu, un neopioīdiem, piemēram, paracetamolu un aspirīnu. Spēcīgāk šī saistība izpaudās noziedzniekiem, kas bija jaunāki par 25 gadiem un kuriem opioīdi bija vienīgais medikaments, kas radīja šādu efektu, pat ja viņi bija lietojuši arī SSAI. 

Kopumā SSAI lietošana ir saistīta ar vairāk nekā 30 % augstāku vardarbīga nozieguma risku, savukārt benzodiazepīna lietošana – ar 45 % lielāku risku, taču šie skaitļi izskatās smieklīgi mazi salīdzinājumā ar pretsāpju medikamentu efektu, kas vairāk nekā divas reizes palielina slepkavību izdarīšanas risku. 
Pētnieki secināja, ka “antidepresantu lietošana kā tāda bija saistīta ar mērenu slepkavošanas riska pieaugumu [..], savukārt analgētiķu lietošana bija saistīta ar daudz lielāku vardarbīga krimināla nozieguma risku”. 

Laupa empātiju 

Pētnieki satraukušies ne tika par opioīdu, bet arī par paracetamola (acetaminofēna) ietekmi. Šo pretsāpju medikamentu reizi nedēļā lieto aptuveni 52 miljoni amerikāņu, un, iespējams, tas ne tikai noņem sāpes, bet arī padara mūs neiejūtīgākus pret apkārtējiem. 

Pētnieki no Ohaio štata universitātes (Ohio State University) pārbaudīja šo medikamentu ar 80 koledžas studentiem. Pusei studentu tika doti 1000 mg acetaminofēna, bet pārējiem – placebo līdzeklis, neaktīva viela. Pēc stundas pētījuma dalībnieki lasīja stāstus, kuros bija aprakstītas fiziskas vai sociālas ciešanas, un viņiem lūdza noteikt stāsta galvenā varoņa sāpju līmeni. Acetaminofēna grupā visi dalībnieki novērtēja sāpes zemākā līmenī nekā placebo grupā. 

Citā eksperimentā, kurā piedalījās 114 studenti un tika izmantots skaļš un griezīgs troksnis, pētnieki ieguva līdzīgu rezultātu – atkal acetaminofēna lietotāji reaģēja mazāk. Zinātnieku secinājums – acetaminofēns var palīdzēt noņemt sāpes, taču tas var mūs padarīt arī nejūtīgākus, samazināt empātiju jeb spēju just līdzi citu ciešanām. 

Pārmaiņas notiek smadzenēs 

Pētījumu par pretsāpju medikamentu fizioloģisko iedarbību vēl ir maz, un pārsteigums ir arī tas, ka maz ir pētījumu par iespējamo SSAI grupas antidepresantu katalizatora lomu masveida iedzīvotāju apšaudē. Patiesībā skaitliski pētījumu ir maz, veikt tos sāka jau pirms 18 gadiem. 

Tūkstošgades mijas sākumā pētnieki atklāja, ka smadzenēs pārklājas zonas, kas uztver sāpes un ar to nesaistītas emocijas, piemēram, izpratni par taisnīgumu un sociālo atstumtību. 
Vienkāršā eksperimentā brīvprātīgie piedalījās datorizētā spēlē, kur bija jānoķer viņiem mesta bumbiņa. Pētījuma dalībniekiem tika pateikts, ka viņi spēlē ar cilvēku, bet patiesībā tas bija dators. Kad dators beidza mest bumbiņu, paaugstinājās aktivitāte pētījuma dalībnieku smadzeņu zonā, ko dēvē par priekšējo cingulāro garozu (anterior cingulate cortex), kas parasti atbild par sāpju uztveri, bet eksperimentā šo smadzeņu daļu izdevās aktivizēt, radot atstumtības un netaisnības izjūtu, jo kāds negribēja ar pētījuma dalībniekiem spēlēties, tātad negribēja sadarboties. 

Atklājums pavēra ceļu pētījumiem, kuros tika apskatīta iespēja, ka pretsāpju medikamentu lietošana var notrulināt sociālās atstumtības izjūtu. 

Vēl kādā eksperimentā pētījuma dalībniekiem tika doti 500 mg acetaminofēna vai placebo līdzeklis. Pētījuma beigās tie, kas lietoja pretsāpju medikamentus, psiholoģiskos testos secināja, ka retāk jutušies sāpināti salīdzinājumā ar placebo grupu. 
Citā eksperimentā tika pārbaudīta acetaminofēna ietekme uz emocijām, ko izraisa sociālā atstumtība vai iekļaušanās sabiedrībā, bet šoreiz eksperimenta laikā pētnieki vēroja norises smadzeņu priekšējā cingulārajā garozā. Un atkal – dalībniekiem, kas lietoja pretsāpju medikamentus, emocijas bija notrulinājušās. 

To visu var vērtēt kā pozitīvu atklājumu – psihiatriem tagad ir jauns risinājums, kā emocionāliem cilvēkiem palīdzēt sadzīvot ar šo pasauli –, bet visam ir sekas, un par tām rakstīja Kalifornijas Universitātes pētnieki. 

Kas atklājas, ja parokas dziļāk 

Pretsāpju medikamentu ietekme uz psiholoģiskajiem procesiem ir atkarīga no smadzeņu priekšējās cingulārās garozas darbības. Lai gan uzskata, ka tā atbild par sāpju uztveri, iespējams, šīs smadzeņu zonas funkcijas ir sarežģītākas un saistītas ar pretrunām informācijas apstrādē. Sāpes var būt viens no piemēriem, jo tām nevajadzētu rasties un to parādīšanās ietver sadursmi starp mūsu vēlmēm un realitāti – psihologi šo stāvokli dēvē par kognitīvo disonanci, bet tā var būt jebkāda negaidīta situācija vai kas atšķiras no cerētās. 

Kādā pārbaudē pētījuma dalībnieki, kas lietoja 1000 mg acetaminofēna, daudz mierīgāk reaģēja uz domām par viņu pašu nāvi nekā pārējie, kas bija placebo grupā. Citā eksperimentā tie, kas lietoja pretsāpju medikamentus, nereaģēja uz absurdu un neloģisku multfilmu, ko vēroja. Vēl citā eksperimentā konstatēja, ka acetaminofēns notrulināja pozitīvu reakciju pret vienu no sabiedrības grupām. 

Lielākajā daļā eksperimentu pētnieki izmantoja acetaminofēnu, taču zinātniekiem ir aizdomas, ka līdzīgu reakciju varētu novērot arī cilvēkiem, kas lietotu ibuprofēnu. 

Pētniecība par pretsāpju medikamentu ietekmi uz psiholoģiskajiem procesiem vēl ir sākuma posmā. Līdz šim gūtie rezultāti jau rada pamatu nopietnam satraukumam, un tomēr Kalifornijas pētnieki uzskata, ka būtu pāragri lūgt zāļu aprites regulatoram izdot speciālu brīdinājumu. Šādu domu gan varētu apsvērt, jo, kā saka pētnieki, – medikamenti, kas visā pasaulē ir cilvēku zāļu skapīšos mājās un ko viņi lieto vairākas reizes nedēļā, ir ietekmējuši moderno sabiedrību. Iespējams, tie mūs ietekmē arī tā, kā iepriekš neviens nevarēja iedomāties.