Kurus produktus drīkst ēst kopā, un kurus - labāk ne?
Noteikti būsiet dzirdējuši par dalītā uztura principiem, kas paredz, ka cieti saturošus produktus nedrīkst ēst kopā ar olbaltumvielas saturošiem – šie produkti jāēd vai nu atsevišķi vai jākombinē ar neitrāliem produktiem: taukiem, raudzētiem piena produktiem, dārzeņiem, riekstiem un citiem.
Līdzīgi uzskata arī par kafijas un alkohola lietošanu, kā arī par pienu, ko drīkst dzert tikai vienu pašu, un taukiem, kurus ar olbaltumvielām labāk nejaukt.
Lai labāk izprastu ēdienu kombinēšanas jautājumu, jāsaprot kāds fakts. Ir ļoti daudz produktu, kas paši satur gan olbaltumvielas un taukus, gan olbaltumvielas un ogļhidrātus, gan visas trīs uzturvielu grupas vienkopus.
Piemēram, rieksti ir izcils olbaltumvielu, ogļhidrātu un tauku apkopojuma piemērs, kas pēc dalītā uztura principiem skaitās neitrāls produkts. Teiksiet, ja produkts pats satur visas trīs uzturvielu grupas, tas ir citādi, bet, kad mēs sakombinējam produktus, tad tas vairs nav dabiski un kuņģis apjūk. Pilnīgas muļķības! Ja sadalītu riekstos esošās uzturvielas, rezultāts būs tieši tāds pats kā tad, ja sadalītu savienojumus, ko jūs uzņemtu, piemēram, ar siera pankūkām. Neatkarīgi no tā, vai uzturvielas jau dabiski atrodas produktā vai mēs tās saliekam kopā paši, organismā esošie enzīmi tās sadalīs.
Tāpēc jūs drīkstat kombinēt visu, ko sirds kāro, bet vienmēr vadieties pēc savas pašsajūtas. Ja ir smagi, kad ēsti kartupeļi ar gaļu vai maizītes ar sieru, tas nenozīmē, ka tā ir slikta kombinācija. Iespējams, vaina ir porcijas izmērā – tā vienkārši ir par lielu. Daudzi no mums pārvērtē, cik daudz (patiesībā maz) ēdiena jāatrodas uz šķīvja.
Taču, ja jūtaties labāk, ēdot gaļu ar salātiem, nevis kartupeļiem, tas nepavisam nav slikti, jo salāti saturēs vairāk šķiedrvielu, vitamīnu un minerālvielu nekā kartupeļi.
Svarīgi, lai vesels aizkuņģa dziedzeris
Aizkuņģa dziedzeris ir tas, kurš atbild par ēdiena sagremošanu un, par laimi, lieliski prot darīt vairākas lietas vienlaikus. Tas var sintezēt lipāzi (šķeļ taukus), amilāzi (šķeļ ogļhidrātus) un proteāzi (šķeļ olbaltumvielas), turklāt visus vienā un tajā pašā laikā. Aizkuņģa dziedzeris mierīgi tiek galā ar visdažādākajām ēdienu kombinācijām, ja tas, protams, ir vesels.
Cikos jābūt dienas pēdējai ēdienreizei?
Kas tik dzirdēts. Vakariņas labāk neēst nemaz, nedrīkst ēst pēc sešiem, sievietēm pēdējai maltītei jābūt jau ap četriem pēcpusdienā un tā tālāk, un tā joprojām. Patiesībā jāēd ir tad, kad kuņģis ir tukšs un jūs jūtat fizisku izsalkumu. Nav nozīmes, vai tas ir pulksten 18.00, 20.00 vai 23.00, vienīgi jāskatās, ko un cik daudz ēdat.
Tas, ka vakarā apēstā barībā netiks sagremota, jo gremošanas sistēma vairs tik labi nestrādā, nav gluži patiesi. Protams, ja ir gremošanas problēmas, tad ir citādi, bet normāli cilvēks spēj sagremot pārtiku neatkarīgi no dienas laika. Jautājums ir, vai vakarā vajadzētu uzņemt daudz enerģijas, ja vienīgais, ko darīsiet, – aiziesiet gulēt. Taču, ja nav svara problēmu, arī šim aspektam nav būtiskas nozīmes.
