Sirds slimību īstie cēloņi. Tie atšķiras no vairākkārt dzirdētajiem
Medicīnā joprojām dominē viedoklis, ka sirds slimības izraisa trekns ēdiens, taču kļūst arvien skaidrāks, ka īstais vaininieks ir modernais uzturs kopumā – viss, kas ir iepakots un kam ir ilgs glabāšanas termiņš. Aizvien vairāk zinātnisko pētījumu izceļ divas sirdij kaitīgas lietas – transtaukus un rafinēto cukuru.
Uztura zinātnieks Dr. Džons Mensfīlds, kurš nu jau ir aizsaulē, savā grāmatā "The Six Secrets of Successful Weight Loss", kas iznāca 2012. gadā, raksta, ka līdz 19. gadsimta vidum aptaukošanās, diabēts vai koronāro artēriju slimība bija maz izplatīti. Pirmais koronāro artēriju slimības gadījums tika reģistrēts 1912. gadā.
Kas kopš tā laika ir mainījies? Gandrīz viss. Ļoti vienkārši – 50. gadu vidū, drīz pēc tam, kad bija parādījušies mākslīgie tauki (piemēram, margarīns), pārtikas tirgū plaši ienāca rafinētie ogļhidrāti, tostarp rafinētais cukurs, baltie milti un baltie rīsi.
Zinātnieki no ASV Slimību kontroles un profilakses centriem jau pirms vairākiem gadiem atzina, ka cukura patēriņš un sirds slimību risks ir cieši saistīti. Pētnieki analizēja vairāk nekā 30 000 amerikāņu uzturu. Cilvēki, kuri lietoja pārāk daudz cukura, pieņemās svarā un pat aptaukojās, un tas palielināja draudus saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, kā arī tuvināja nāvi.
Vēl viens vainīgais – mākslīgie tauki
Kāpēc trekns, bet dabīgs ēdiens ir labāks par rūpnieciski pārstrādātiem liesiem produktiem? Lielākajā daļā pārstrādāto produktu ar zemu tauku saturu trūkst dabīgo taukskābju, un tie var izjaukt tauku līdzsvaru asinīs – pazemināt augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīna līmeni un palielināt triglicerīdu daudzumu. Bīstamākais no šiem pārveidotajiem produktiem ir margarīns, kas sastāv no hidrogenētajām eļļām.
Hidrogenēšana jeb sacietināšana ir 1912. gadā ieviests process, kas ļauj sviesta un cūku tauku vietā pārtikas rūpniecībā izmantot augu sēklu eļļas. Hidrogenēšanas laikā tās tiek karsētas augstā temperatūrā un apstrādātas ar ūdeņradi. Procesā rodas sintētiskās transtaukskābes, taču tām ir citāda molekulārā uzbūve nekā dabīgajām taukskābēm. Veidojas arī taukskābju trans-izomēri, kas ķīmiski atgādina piesātinātos taukus.
Rūpnieciski pārstrādātos produktos transtaukskābju daudzums var sasniegt no pieciem līdz 75 % no kopējā tauku sastāva, taču pārtikas ražošanas noteikumi neprasa ražotājiem minēt konkrētu hidrogenēto tauku daudzumu produktā, pietiek tikai norādīt, vai tie ir sastāvā vai nav.
Nevajag ēst rūpnieciski pārstrādātu gaļu
Jaunākie pētījumi liecina, ka vēl viens augsta asinsspiediena un artēriju pārkaļķošanās iemesls varētu būt konservanti, ko izmanto, ražojot pārtiku. Fosfāti, kas ir, piemēram, kolas dzērienos un sierā, var veicināt fibroblastu augšanas faktora 23 (FAF23) izstrādi – tas ir hormons, kas kontrolē nātrija un kalcija līmeni organismā.
Ja FAF23 ir daudz, nierēm jāuzsūc vairāk kalcija, un tas sekmē artēriju cietēšanu jeb pārkaļķošanos. Piemēram, zinātnieki no Veterinārās medicīnas universitātes Vīnē, Austrijā, uzskata, ka augsts FAF23 hormona līmenis nozīmē arī augstu nātrija līmeni. Cilvēkiem ar nieru problēmām ir paaugstināts FAF23 un nātrija līmenis, tas ir stāvoklis, kas var izvērsties sirds un asinsvadu problēmās.
Pārstrādāta gaļa tiek saistīta arī ar sirds mazspēju, sevišķi, ja ir runa par vīriešiem. Ar katriem 50 g rūpnieciski ražotas gaļas (piemēram, vienu šķiņķa šķēli), ko katru dienu apēd, nāves risks no sirds mazspējas pieaug par 38 procentiem. Tiem, kas iecienījuši ēst daudz rūpnieciski pārstrādātas gaļas, ir divas reizes lielāks risks mirt no sirds mazspējas nekā vīriešiem, kas šādu gaļu ēd maz un reti.
Stress palielina infarkta risku
Nozīmīgā starptautiskā Interheart pētījumā atklāts, ka uzturs nav vienīgais faktors, kas ietekmē sirds veselību. Arī ilgstošs smags stress divarpus reizes palielina sirdslēkmes risku.
Mēs visi laiku pa laikam ciešam no stresa (piemēram, kad steidzamies nenokavēt vilcienu vai pagūt laikā izpildīt darbu), bet stress, kas izraisa sirds slimības, ir hronisks – ja ir šāds stress, cilvēks jūtas bezspēcīgs un sociāli izolēts, bezizejas stāvoklī.
Brīdinošie marķieri
Medicīnā lielākoties fokusējas uz holesterīnu kā galveno sirds slimību marķieri, taču tikpat nozīmīgi, īpaši, ja saprot, ka sirds un asinsvadu slimības ir saistītas ar iekaisuma procesu, var būt arī citi faktori. Piemēram, kādā pētījumā atklāts, ka ir svarīgi novērtēt ne vien holesterīna, bet arī fibrinogēna līmeni (tā ir olbaltumviela, kas piedalās asins sarecēšanā), jo cilvēkiem, kam ir augsts fibrinogēna un zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna līmenis, ir sešas reizes lielāks risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām.
