Nomoka slikta elpa? Cēloņus jāmeklē ne tikai mutes dobumā
Gandrīz ikvienam, dažādu iemeslu dēļ, dzīvē ir nācies saskarties ar sliktu elpu jeb halitozi. Periodontoloģijas nodaļas vadītāja daktere Inguna Grīnvalde skaidro, kādi var būt sliktas elpas cēloņi, kāda ir saistība starp smaganu saslimšanām un sliktu elpu, kā ārstēt un izvairīties no smaganu saslimšanām un kādēļ ir ļoti svarīgi laicīgi uzsākt periodonta (smaganu) slimību ārstēšanu.
Sliktas elpas iemesli
Dr.I.Grīnvlade informē, ka sliktas elpas jeb halitozes iemesli var būt ļoti dažādi gan saistībā ar problēmām mutes dobumā, gan ārpus tā. Sliktas elpas cēloņi mutes dobumā varbūt nepietiekama mutes higiēna, ēdiena palieku iesprūšana starpzobu spraugās, slikti koptas protēzes, „aplikta” mēle, liels skaits kariozu zobu bojājumu, specifisku baktēriju klātbūtne aplikumā, dziļas smaganu kabatas ar strutošanu no tām, čūlaini nekrotiskās smaganu slimības.
Sliktas elpas cēloņus var meklēt arī ārpus mutes dobuma. Tie var būt deguna blakus dobumu iekaisumi, mandeļu un aizdegunes rajona iekaisumi, elpceļu iekaisumi, smēķēšana, alkohola lietošana, smagas vispārējas saslimšanas (diabēts, nieru mazspēja, utt.).
Sliktas elpas cēloņu diagnostika
Lai noteiktu sliktas elpas cēloni, pacientam vispirms jāvēršas pie sava zobārsta. Ja halitozes cēlonis ir smaganu slimības, tad uzsākot pareizus mutes dobuma kopšanas pasākumus un veicot periodonta plānveida ārstēšanu pie speciālista periodontoloģijā, šī problēma parasti izzūd. Periodontologs veic smaganu un zoba balstaudu slimību diagnostiku un plānveida ārstēšanu, kā arī iemāca pacientam pareizu individuāli piemērotu mutes dobuma kopšanu.
Periodonta jeb smaganu saslimšanu cēloņi
Dr.I.Grīnvalde atgādina, ka periodonta jeb zobu balstaudu slimības ir ļoti izplatītas. Ja tās netiek savlaicīgi atklātas un ārstētas, ar laiku tas noved pie zobu kustīguma, pārvietošanās vai pat zobu zaudējuma.
Periodonta slimību galvenais cēlonis ir zobu aplikuma baktērijas. Nepietiekami tīrot zobus, tās ātri savairojas, pievienojoties arvien jaunām mikrobu sugām. Šo mikrobu iedarbība rada iekaisumu smaganās- tās kļūst apsārtušas, pietūkušas, irdenas un asiņo tīrot zobus vai ēdot cietu barību.
Smaganu iekaisums jeb gingivīts aptver tikai mīkstos audus bez kaula un periodonta saišu bojājuma. Ar laiku iekaisums izplatās tālāk, jo smaganu piestiprinājums pie zoba pārvietojas saknes virzienā. Atsedzoties zoba saknes virsmai, padziļinās arī sprauga starp zoba sakni un smaganu un veidojas smaganu kabata. Svarīgi, ka šis process notiek līdz ar pakāpenisku kaula noārdīšanos. Šo bojājumu jau sauc par periodontītu.
Periodonta slimību diagnostika un ārstēšana
Periodonta slimību diagnostikai tiek izmantotas vairākas metodes. Pamatā ir mutes dobuma klīniskā izmeklēšana, izmantojot dažādas zondes, lai noteiktu periodonta bojājuma pakāpi. Tāpat vienmēr tiek izmantota arī rentgendiagnostika.
Periodontīts ir hroniska slimība un veiksmīgas ārstēšanas rezultātā iespējams izārstēt vai radikāli samazināt iekaisumu periodontā un apturēt tālāko balstaudu zudumu, taču pilnībā atjaunot jau zaudētos balstaudus bieži vien nav iespējams, tādēļ ļoti svarīga ir šo slimību savlaicīga atklāšana un ārstēšana jau agrīnā stadijā. Smaganu kabatu ārstēšanai izmanto gan konservatīvas, gan ķirurģiskas metodes.
Taču vislielākā nozīme tomēr ir pacienta spējai sadarboties ar ārstu un nodrošināt labu mutes higiēnu ikdienā. Regulāri ārsta vai higiēnista apmeklējumi vairākas reizes gadā savukārt palīdzēs kontrolēt periodonta stāvokli un novērst slimības recidīvu.
