Sadzīves ķīmija mūs iznīcina - vīrusi un vakcīnas, salīdzinot ar to, ir nieks
Dzīvei piesārņotā vidē ir sekas. Līdz šim zinātnieki uzskatīja, ka ļaunākās no tām ir saslimšana ar ļaundabīgiem audzējiem, taču ir kas vēl sliktāks – nemanāmi progresējošas un grūti atklājamas autoimūnās slimības, un saslimstība ar tām strauji pieaug.
Lai gan autoimūnās slimības joprojām ne vienmēr pazīst un atklāj, pacientu skaits pastāvīgi pieaug. Pagaidām tikai nedaudzi praktizējošie ārsti zina par pieaugošo epidemioloģisko pierādījumu cunami, kas nodarbina katru augstākā līmeņa zinātnieku katrā nozīmīgā pētniecības institūtā visā pasaulē: pierādīts, ka vilkēde, izkaisītā skleroze, sklerodermija un daudzas citas slimības strauji izplatās un pēdējās četrās desmitgadēs atrodamas visās pasaules attīstītajās industriālajās valstīs.
Pilsētnieki vairāk apdraudēti
Rodas aizvien vairāk pierādījumu tam, ka ieelpotais piesārņotais gaiss var izraisīt neparedzamu imūnšūnu reakciju, kā pierādīts vairākās laboratorijas pārbaudēs, novedot pie paātrinātas šūnu bojāejas, saasinot autoimūnās slimības vai radot imūnsistēmas disfunkcijas.
Viena no iedarbīgākajām izplūdes gāzu sastāvdaļām ir dioksīns, kas nokļūst gaisā, sadegot degvielai autobusu un kravas auto dīzeļdzinējos. Dioksīnu izmanto, lai gatavotu rūpnieciski balinātas šķiedras, kas domātas tālākai papīra vai audumu ražošanai, koka konservēšanas līdzekļus, hlorētus pesticīdus un herbicīdus, kā arī jebkura veida plastikātu un visos lielveikalu plauktos atrodamos balinātos vai ar polimēriem pārklātos sintētiskos pārtikas iesaiņojumus.
Dioksīns ir pazīstams imunitātes slāpētājs. Jau ilgu laiku ir zināms, ka tas šķērso placentu un no pieauguša dzīvnieka nokļūst vēl nedzimuša mazuļa asinīs.
Dioksīnu aizvien vairāk saista ar vēzi un attīstības traucējumiem. Jaunākajos pētījumos eksperimentāli pierādīts, ka dioksīns uz imūnsistēmu var iedarboties daudz sarežģītāk, proti, tas var ne tikai nomākt imūnšūnas, bet arī pārņemt to mehānismu pārvaldību, kas rūpējas par autoimūnās reakcijas nesākšanos. Laboratoriskos pētījumos grauzēju mātītes grūtniecības laikā tika pakļautas dioksīna iedarbībai, un to mazuļi pēc piedzimšanas saslima ar autoimūnām slimībām.
Katram savs indes slieksnis
Katras autoimūnās kaites rašanās ir saistīta ar daudziem un dažādiem gēniem. Aptuvenas aplēses liek domāt, ka apmēram ceturtdaļai jeb 20 līdz 25% cilvēku piemīt kāda gēnu kombinācija, kas šos cilvēkus padara uzņēmīgākus pret vienu vai vairākām autoimūnajām slimībām. Piemēram, ceturtdaļai cilvēku ir gēna variants, kas veicina uzņēmību pret reimatoīdo artrītu, izkaisīto sklerozi un citām autoimūnajām kaitēm.
Cilvēkiem, kuriem piemīt šāda gēna apakškopa, mazas vidē esošo indīgo vielu devas noteikti ir kaitīgākas nekā citiem. Tiem 25% pasaules iedzīvotāju, kuriem ir iedzimta nosliece uz autoimunitāti, nav nepieciešama ilgstoša vai nozīmīga saskare ar indēm, lai viņu šūnu saziņā ieviestos kļūdas. Pietiek ar pavisam niecīgu daudzumu ķīmisko vielu, lai izsistu imūnsistēmu no ierindas.
Raksts sagatavots no Donnas Džeksones Nakazavas grāmatas “Autoimūnie veselības traucējumi. Kā atjaunot pareizu imūnsistēmas darbību”.
