Pieci "NĒ", kuri jāsaka biežāk. Bērna ēdināšanas pamatprincipi
Saldumiem nav jāsaka kategorisks "Nē!", bet to daudzumam un laikam, kad ar tiem našķojas, jābūt pārdomātiem.
Esi vesels

Pieci "NĒ", kuri jāsaka biežāk. Bērna ēdināšanas pamatprincipi

Jauns.lv

Kad bērns sasniedzis gada vecumu, viņš var sākt ēst visu pārtikas grupu produktus, tomēr pāreja uz pilna spektra ēdienkarti jāveic gudri, atceroties, ka mazais nav lielais!

Fakts, ka bērniem pirmās aptaukošanās pazīmes parādās jau 2 gadu vecumā, liecina, ka mazu bērnu ēdināšanas principi ne vienmēr ir pareizi. Vecāku atbildība ir saviem bērniem iemācīt veselīga uztura pamatprincipus.

Taču esmu novērojusi, ka reāli dzīvē, bērnam mācoties no vecāku piemēra, viņš apgūst nepareizus ēšanas paradumus. Iemācās ieradumu “apēst stresu”, pārāk bieži našķēties starp ēdienreizēm, ēst vienveidīgi un pārāk daudz.  Kā pareizi veidot bērna uzturu pēc bērna piebarošanas brīža un kā pasargāt viņu no iespējamā liekā svara un aptaukošanās?

 

Plānojot mazā ēdienkarti, arī pieaugušajiem ieteicams pārvērtēt savus ikdienas ēšanas paradumus

*    Vai ēdienkartē iekļautas visas pārtikas grupas: graudaugi, augļi un dārzeņi, piena produkti, gaļa, zivis un olas?

*    Vai ikdienā ir vismaz divas siltas ēdienreizes?

*    Vai ēdienreizes notiek regulāri un vienā un tajā pašā laikā?

*    Vai brokastis, pusdienas un vakariņas tiek ēstas pie ēdamgalda, visu uzmanību vēršot ēdiena uzņemšanai (nevis paralēli lietojot sociālos tīklus vai skatoties televīziju)?

Gudra produktu izvēle – bērna vecumam piemēroti produkti, to dažādība un veselīgums

Kad bērns sasniedzis gada vecumu, jāizvērtē, kādus pārtikas produktus viņš jau iemācījies ēst. Ja bērna ikdienas ēdienkartē jau ir iekļauti graudaugu produkti, piens, olas, gaļa, dārzeņi un augļi, šos ēdienus, kombinējot savā starpā, arī turpmāk var izmantot par pamatu ēdienreizēs.

Ja kādu no ēdieniem mazais vēl neēd, ir īstais laiks ar to bērnu iepazīstināt. Gada vecumā bērnam vismaz divas reizes dienā vajadzētu nodrošināt siltas ēdienreizes.

Lai mazais saņemtu visas viņam nepieciešamās uzturvielas, jāpieskata, lai ikdienas ēdienkartes biežs viesis ir graudaugu produkti – vislabāk saliktie ogļhidrāti, piemēram, pilngraudu putras, rīsi, griķi, kukurūza, kuskuss un citi. Tie var būt arī kartupeļi, bet kartupeļi nevar būt vienīgie. Tāpat uzturā jāiekļauj gaļas produkti. Vecāki sākumā satraucas, kuru gaļu labāk dot bērnam – vistas vai tītara, bet nereti jau drīz nepārdomāti sāk dot cīsiņus, kuru sastāvā, kā raksta ražotāji, nav pievienotas E vielas un sāls.

Tomēr no gaļas izstrādājumiem būtu jāizvairās, cik ilgi vien iespējams. Vislabāk pašiem gatavot gaļas kotletītes, sautētu vai apceptu gaļiņu.

Ja pieaugušie paši ikdienā ēd vienveidīgi, var izveidoties situācija, ka bērns ar laiku ēd tikai trīs produktus – makaronus, sieru un kečupu.
Ja pieaugušie paši ikdienā ēd vienveidīgi, var izveidoties situācija, ka bērns ar laiku ēd tikai trīs produktus – makaronus, sieru un kečupu.

Vēl viena būtiska uzturvielu grupa mazajiem ir olas un piena produkti. Taču vecākiem ir svarīgi apzināties, ka piena produkti nav tikai biezpiena sieriņi vai saldinātie jogurti, jo 200 ml pienā ar kādu specifisku garšu ir daudz cukura – pat apmēram 4,5 tējkarotes. Un tas var veicināt bērna aptaukošanos. Bērniem var dot īpaši maziem bērniem izstrādātos piena dzērienus, kas satur bērna vecumam atbilstošas olbaltumvielas, kā arī nodrošina strauji augošo organismu ar citām svarīgākajām uzturvielām.Sākot no pusotra gada vecuma, bērnu var iepazīstināt ar zivs ēdieniem, bet tiem jābūt termiski apstrādātiem.

5 biežākās ēdināšanas kļūdas jeb “nē”, kurus sakām pārāk reti

Apkopojot biežākās kļūdas, kuras vecāki pieļauj bērna uzturā, redzu, ka pēdējos gados ļoti daudz vecāku uzskata - ja reiz bērns sasniedzis vecumu, kad var ēst visu, tas nozīmē, ka var ēst biezpiena sieriņus, gaļas izstrādājumu produktus, saldumus, čipsus, jogurtus, saldinātās kukurūzu pārslas. Ņemot vērā, ka bērni mācās no vecāku piemēra, lai pa īstam iemācītu bērnam pareizi ēst, visai ģimenei jāēd veselīgi. Tā pašlaik ir liela problēma – vecāku egoisms, uzskatot, ka paši var ēst, kā viņiem garšo, bet bērns, lai ēd veselīgi. Bērns, to redzot, nesaprot, kādēļ viņam jāēd citādāk. Viņš vēlas ēst, tāpat kā vecāki.

“Nē” –  saldumiem un saldinātiem dzērieniem

Tas nenozīmē, ka no saldumiem jāatsakās pavisam, bet tos nevajadzētu ēst katru dienu, un vecākiem jāpieskata, lai saldumi neatrodas bērnam viegli pieejamā vietā. Reizēm pieaugušie domā, kas tad tur – viena konfektīte pirms ēdienreizes? Mazais apēd trīs un pamata ēdienreizi vairs nevēlas. Tas ir saprotams, jo viena konfekte satur ap 90 kalorijām. Trīs konfekšu uzturvielu vērtība ir līdzvērtīga vienas ēdienreizes lielumam bērna vecumā. Ja bērns pēc našķēšanās normālu ēdienu ēst vairs negrib, vecāki satraucas, bet, ja viņš ēd arī ēdienreizē paredzēto, viņš apēd par daudz, tādēļ, ja šādas situācijas ir biežas, ar laiku sāk veidoties liekais svars. Lai padzertos, bērnam veselīgākais ir tīrs ūdens. Saldinātie dzērieni palielina uzņemto cukuru daudzumu, kas arī ar laiku var veidot lieko svaru.

Lai padzertos, bērnam veselīgākais ir tīrs ūdens.
Lai padzertos, bērnam veselīgākais ir tīrs ūdens.
“Nē” – lielām porcijām

Nereti pieaugušie vēlas, lai bērni ēd tikpat, cik viņi, vai pat vairāk, jo bērnam taču vēl jāaug, bet tas ir par daudz. Līdzīgi kā pieaugušā cilvēka optimālais ēdienreizes lielums ir paša dūres lielumā, tā arī mazajam – vēlamais ēdienreizes lielums ir viņa paša plaukstiņas, kas saņemta dūrītē, lielumā.

“Nē” – neveselīgiem našķiem starp ēdienreizēm

Ja mamma starp ēdienreizēm dodas uz virtuvi pēc gardumiņa, arī mazais to darīs. Ja tētis, vakarā skatoties televizoru, ēd čipsus, mazais arī tā darīs. Ja gribas ar kaut ko panašķēties, lai tie ir veselīgie našķi – vietējie dārzeņi, augļi vai rieksti. Tomēr arī veselīgajiem našķiem ir jābūt ar mēru. Rieksti ir kalorijām bagāti. To daudzums uzturā nedrīkst pārsniegt mazuļa saujas lieluma daudzumu.

“Nē” – vienveidīgam uzturam

Ja pieaugušie paši ikdienā ēd vienveidīgi, var izveidoties situācija, ka bērns ar laiku ēd tikai trīs produktus – makaronus, sieru un kečupu. Lai izvairītos no šādas situācijas, ikdienas maltītēm jābūt daudzveidīgām. Iesaku arī bērnus iesaistīt ēdiena pagatavošanas procesā – tas viņiem šķiet interesanti, raisa prieku, kā arī vēlmi pēc tam paša gatavoto pagaršot un apēst.

“Nē” – trekniem produktiem

Tauki ir nepieciešami mazuļa attīstībai, bet vēlams izvēlēties augstvērtīgas augu eļļas. Izvairīties no ātrās ēdināšanas produktiem, piemēram, kartupeļiem fri, hotdogiem, burgeriem, nagetiem. Ja bērnam ir paaugstināts svars, ieteicams izvēlēties piena produktus ar mazāku tauku saturu, kā arī īpaši sekot līdzi mazuļa dienas ēdienkartei.

Praktisks padoms – pierakstīt visu, ko mazais dienas laikā apēd un izdzer. Ja liekas, ka vecāki paši netiek galā ar veselīga uztura ieviešanu bērna ēdienkartē, iesaku doties uz konsultācijām pie uztura speciālista.

Olga Ļubina, sertificēta uztura speciāliste, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, īpaši

Mammamuntetiem.lv / Foto: Shutterstock