Onkoloģe: slima bērna ārstēšana ārzemēs visbiežāk ir vecāku izvēle, nevis nepieciešamība
foto: LETA
Žanna Kovaļova.
Esi vesels

Onkoloģe: slima bērna ārstēšana ārzemēs visbiežāk ir vecāku izvēle, nevis nepieciešamība

Kasjauns.lv / LETA

Nereti vecāku lēmums bērnu ar onkoloģisku saslimšanu ārstēt ārzemēs ir izvēle, nevis nepieciešamība, piektdien diskusijā par bērnu onkoloģisko slimību ārstēšanu Latvijā pauda Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas hematoonkoloģe Žanna Kovaļova.

Viņa skaidroja, ka vecāki, sastopoties ar onkoloģisku saslimšanu bērnam, ir skeptiski par viņa ārstēšanu Latvijā. Viņa atzina, ka, protams, lēmums ārstēt bērnu ārzemēs, nevis Latvijā ir katra paša izvēle, tomēr jāsaprot, ka gadījumā, kad ārstēšanu iespējams veikt Latvijā, valsts ārstēšanos ārzemēs neapmaksās.

Arī hematoonkoloģe Gunita Medne norādīja, ka ir situācijas, kad vecāki ir "ietiepušies", kā rezultātā lūdz ziedot bērna ārstēšanai ārzemēs, kaut arī Latvijā iespējams ārstēties, turklāt ar līdzīgām metodēm.

Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa piebilda, ka Latvijā praktiski nav gadījumu, kad valsts neapmaksā bērna ārstēšanu ārzemēs, taču ar piebildi, ka ārstēšana nav iespējama Latvijā. Šāds gadījums viņas pieredzē bijis tikai vienu reizi, kad ārstēšana bija jāveic ASV.

Dambiņa arī piebilda, ka pārmest vecākiem par šādu izvēli nevar, jo, saskaroties ar onkoloģisku saslimšanu bērnam, vecāki nonāk krīzes situācijā, tāpēc atliek ziedotājiem izvēlēties, vai ziedot konkrētam gadījumam.

Vienlaikus Bērnu slimnīcas fonda vadītāja norādīja, ka iedzīvotāju vidū pastāv neuzticība medicīnas nozarei, un tā ir subjektīva sajūta, tāpēc ar skeptiskiem vecākiem nereti ir grūti veidot objektīvu un strukturētu sarunu, tomēr fonda uzdevums esot informēt vecākus par viņu iespējām.

Dambiņa norādīja, ka bērnu ar onkoloģisku slimību ārstēšanā valsts ieguldījums ir liels, tomēr ir gadījumi, kad nepieciešams segt ceļa izdevumus, vecāku dzīvošanu slimnīcā, kā arī medikamentus, kurus neapmaksā valsts - šajos gadījumos iesaistās Bērnu slimnīcas fonds.

Kā liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) informācija, lai persona varētu doties uz citu Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsti vai Šveici, lai saņemtu konkrētus plānveida veselības aprūpes pakalpojumus, tai ir jāsaņem kompetentās iestādes atļauja, kas apliecina personas tiesības citā valstī saņemt no valsts budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus - Latvijā šo veidlapu sauc par apliecinājumu tiesībām uz plānveida ārstēšanu jeb "S2".

Bērnu slimnīcas fonda vadītāja uzsvēra, ka Latvijā vecāki netic, ka valsts viņiem ar "S2" lapu pilnībā apmaksās ārstēšanu ārzemēs, vecāki domājot, ka šai palīdzībai ir kādi "griezti", līdz kuriem vecākiem tiks apmaksāta šī ārstēšana, kaut arī realitātē valsts apmaksā bērna ārstēšanu līdz brīdim, kad viņš tiek izrakstīts no ārstniecības iestādes.

Dambiņa norādīja, ka "S2" veidlapa strādā un bērni saņem nepieciešamo palīdzību, turklāt viņas pieredzē neesot neviena bērniem negatīva lēmuma no NVD, nepieciešamā ārstēšana ar ārstu konsīlija atzinumu vienmēr tikusi apmaksāta.